Marks Cukerbergs, Meta izpilddirektors, savā oficiālajā Facebook lapā paziņoja par nozīmīgu projekta iniciatīvas “No Language Left Behind” attīstību. Facebook. Iniciatīvas galvenais mērķis ir attīstīties mākslīgais intelekts spēj tulkot vairāk nekā 200 pasaules valodas. Tātad, ja vēlaties uzzināt vairāk par jauna meta tulkošanas funkcija, vienkārši turpiniet lasīt šo rakstu.
Lasīt vairāk: Finanšu institūcijās esošā tehnoloģija ir noteicošais faktors, izvēloties
redzēt vairāk
Mazmazgāt: arvien vairāk cilvēku atvadās no veļasmašīnām
Uzziniet, kā mijiedarboties ar Bard, Google jauno tērzēšanas robotu un konkurentu…
Uzņēmuma sākotnējā koncepcija neatbalstīja pat pusi no mūsdienu valodām, atstājot miljoniem lietotāji nespēj saprast saturu, kas publicēts divos lielākajos sociālajos tīklos pasaulē (Facebook un Instagram). Tomēr līdz ar jaunās funkcijas izlaišanu šajās lietotnēs jau ir iebūvēti tulkošanas dzinēji, lai gan tie var nedarboties tik labi mazāk izplatītās valodās.
Jaunā tehnoloģija, kas pazīstama kā NLLB-200, tika izstrādāta, lai uzlabotu automātiskos tulkojumus Facebook un Instagram, tomēr tā ir pārāk laba, lai to izmantotu tikai uzņēmuma produktos. Tik daudz, ka Meta AI pētnieki nolēma publicēt algoritma pirmkodu, lai citi varētu radīt risinājumus, izmantojot to.
Piemēram, nebija pieejams tulkojums tādām valodām kā zulu, guarani un afrikāņu cilšu runātie dialekti, vai vismaz tad, kad tas bija pieejams, tulkojums bija neprecīzs. Šajā ziņā izpratnes trūkums rada sava veida piekļuves barjeru mūsdienu pasaulei, kurā dominē sociālie mediji, kas vēl vairāk pastiprina sociālo nevienlīdzību.
Jaunajā dzinējā ir izmantota cita pieeja, lai nodrošinātu mērķtiecīgākus rezultātus. Mākslīgais intelekts ietver mašīnmācīšanās sistēmu, kas tiek ievadīta ar lielu vārdu apjomu. Ir neskaitāmas iespējamās kombinācijas, tāpēc mākslīgais intelekts salīdzina saturu, lai noteiktu, kurš ir vispiemērotākais konkrētajos apstākļos.
Izaicinājums ir atrast valodas runātājus, kuri vēlas plaši “runāt” ar iekārtu. Turklāt pastāv arī problēma, ka dažās valodās nav rakstisku gramatisko noteikumu, jo dažas valodas tika izstrādātas, pamatojoties tikai uz runāto valodu.
