Amerikas Savienotajās Valstīs Kalifornijas Universitātes (UCI) zinātniekiem izdevās izstrādāt jauna veida materiālu, iedvesmojoties no kalmāru ādas. Viena no tā īpašībām ir spēja izolēt temperatūru, izmantojot termisko regulēšanu. Tāpēc tas ir ieteicams pārtikas, dzērienu, krūzes un termosu iepakojuma ražošanai.
Lasīt vairāk: 3 lielas priekšrocības, ko sniedz probiotiku ikdienas lietošana
redzēt vairāk
Bērnu ekrāna laika samazināšana: veiciniet dzīvesveidu…
Brīdinājums par toksicitāti! Krāsotas drēbes var padarīt jūs slimu par šo
Radījums ir metālisks polimērs, kas atdarina hromatoforus, kas ir pigmenta maisiņi, kas atrodas kalmāru ādā. Un šie savienojumi spēj kontrolēt siltumu.
"Kad kalmārs vēlas mainīt krāsu, tas izmanto savus muskuļus, lai paplašinātu vai sarautos šos maisiņus. Tas maina veidu, kā gaisma mijiedarbojas ar tajos esošajiem pigmentiem, mainot kalmāru izskatu. Tas, ko mēs izdarījām, bija šīs dabiskās sistēmas pielāgošana, ”skaidroja Alons Gorodetskis, ķīmijas inženierijas profesors un pētījuma vadošais autors.
Lai izstrādātu materiālu, zinātniekiem bija jāuzliek vara struktūras uz elastīgas alumīnija folijas pamatnes. Pēc tam tie tika pārklāti ar īpašu polimēru, kā rezultātā tika iegūta viela, kuru var mainīt pieliktā sprieguma rezultātā.
Tāpēc katru reizi, kad materiāls tiek izstiepts, vara konstrukcijas tiek izjauktas un vairāk siltuma izplūst no vienas puses uz otru. Taču, vielai atslābinot, šādas struktūras atkal sanāk kopā, tādējādi aizkavējot siltuma pārnesi, ļaujot labāk kontrolēt temperatūru.
"Izmaiņas hromatoforu izmērā palīdz kalmāriem sazināties un maskēt savu ķermeni, lai izvairītos no plēsējiem. Atdarinot šo pieeju, mēs varējām izveidot regulējamu termoregulāciju, kas var nodrošināt labāku energoefektivitāti un aizsargāt pirkstus no karstām virsmām.
Pēc zinātnieku domām, ar jauno materiālu var izolēt konteinerus, maisus pārtikas transportēšanai un termoiepakojumam. Turklāt vēl viena priekšrocība ir tā, ka savienojums ir ļoti kaļams, ar to var ietīt, piemēram, brilles un kontrolēt siltuma izkliedi.
“Mēs gadiem ilgi esam strādājuši ar galvkāju iedvesmotiem materiāliem un adaptīvām sistēmām, taču iepriekš tos varējām ražot tikai salīdzinoši nelielās platībās. Tagad, kad varam ražot arvien lielākas loksnes, šī jaunā materiāla pielietojums ir neticams,” secina par projektu atbildīgais profesors.
