Viljams Šekspīrs ir viens no izcilākajiem pasaules kultūras vārdiem, galvenokārt pateicoties viņa milzīgajam ieguldījumam literatūrā. Galu galā viņš uzrakstīja simtiem lugu, kas iekļuva tautas iztēlē. Turklāt liela daļa no šodien teiktā ir vārdi un Šekspīra izdomātie izteicieni un tu droši vien nezināji. Tāpēc noteikti pārbaudiet šo tekstu, lai noteiktu dažu no tiem izcelsmi.
Lasīt vairāk: Interesanti: skatiet 6 izgudrojumus, kas mainīja pasauli
redzēt vairāk
Astroloģija un ģēnijs: ŠĪS ir 4 spožākās zīmes...
iPhone, kuriem neizdevās: 5 palaišanas gadījumi, ko sabiedrība noraidīja!
Angļu valoda ietvēra daudzus izteicienus, kas pirms Šekspīra nekad netika lietoti. Daži no tiem ir pat vārdi, lietvārdi un darbības vārdi, kas, lai gan pēdējā laikā ir daudz lietoti, patiesībā tie bija barda izgudrojumi. Apskatiet dažus no ikoniskākajiem:
Menedžeris (angļu valodā “Manager”)
Grūti iedomāties, ka tik izplatīts vārds mūsdienu angļu valodā nācis tikai no Šekspīra literatūras. Taču der atcerēties, ka vadītājs tādā izpratnē, kurš rūpējas par organizācijas vadību, Barda laikos bija jaunums. Tas ir tāpēc, ka Šekspīrs bija moderno lugu autors, laiks, kad kapitālisms, kā mēs to pazīstam, atkal izvirzījās priekšplānā pēc viduslaikiem. Tādējādi “menedžeris” bija kaut kas raksturīgs tam laikam, bet bez definēta vārda. Pēc tam šajā izteicienā kā pirmais ieraksts ir fragments no lugas “Love’s Labour’s Lost”.
"Viss kas spīd nav zelts"
Šis izteiciens tiek teikts, kad mums kādam jāpaskaidro, ka lietas un cilvēki ir vairāk nekā viņu izskats. Šajā gadījumā šis izteiciens parādās kopā ar Šekspīru lugā “Henrijs VI, I daļa” un parāda autora darba īpašību, kas ir eksistence ārpus šķietamības.
"Tu runā grieķu valodā"
Vai jūs zināt, kad kāds jums paskaidro kaut ko, ko jūs vienkārši nesaprotat? Mēs parasti sakām, ka šī persona “runā grieķu valodā”, tas ir, pavisam citā valodā. Šis izteiciens ir sastopams lugā “Júlio César” un plaši iemiesots visā pasaulē, tāpēc ir iespējams apjaust autora lielo ietekmi.
"Būt vai nebūt?"
Viena no pasaulē slavenākajām frāzēm ir no Šekspīra vienā no viņa galvenajiem darbiem, lugā “Hamlets”. Lugas kontekstā šī frāze atspoguļo dzīves un cilvēka dabas neskaidrību, saskaroties ar dzīves mulsinošajiem izaicinājumiem. Jo īpaši šajā gadījumā tas ataino prinča Hamleta apjukumu, kuram jāpieņem svarīgs lēmums.
