Ir vairāki iemesli, kāpēc to ir vairāk vētras dienvidu puslodē nekā ziemeļu puslodē. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka lielāko daļu Zemes klāj ūdens un šī ūdens sadalījums abās puslodēs ir atšķirīgs. Dienvidu puslodē ūdens ir daudz vairāk nekā ziemeļu puslodē, kas var radīt vairāk apstākļu vētru attīstībai.
redzēt vairāk
Astroloģija un ģēnijs: ŠĪS ir 4 spožākās zīmes...
iPhone, kuriem neizdevās: 5 palaišanas gadījumi, ko sabiedrība noraidīja!
Skatiet galvenos faktorus, kas nosaka atšķirību starp dienvidiem un ziemeļiem:
Tifānijas Šovas izpēte
Pētniece Tifānija Šova kopā ar Čikāgas universitāti uzsvēra divus galvenos faktorus, kas izraisa šīs vētras:
Koriolisa efekts ir lielāks dienvidu puslodē nekā ziemeļu puslodē, jo ir lielāks attālums no ass. zemes rotācija. Koriolisa efekts ir Zemes rotācijas radīts spēks, kas novirza vējus pa labi ziemeļu puslodē un pa kreisi dienvidu puslodē.
Šī vēja novirze izraisa lielāku siltā, mitra gaisa konverģenci dienvidu puslodē, kas var izraisīt vētru veidošanās pieaugumu.
Hadlija cirkulācija ir vēja modelis, kas notiek starp ekvatoru un subtropu platuma grādiem abās puslodēs. Dienvidu puslodē Hedlija cirkulācija ir intensīvāka nekā ziemeļu puslodē, kas nozīmē, ka pastāv lielāks daudzums silta un mitra gaisa, kas tiek transportēts no tropiskajiem reģioniem uz augstākiem platuma grādiem garš.
Šāda silta, mitra gaisa transportēšana var izraisīt lielāku vētru veidošanos dienvidu puslodē.
Vēl viens faktors, kas var veicināt vairāk vētru, ir topogrāfija. Dienvidu puslodes kalni un augstienes atšķiras no ziemeļu puslodes kalniem un augstienēm, un tas var ietekmēt gaisa cirkulāciju un radīt labvēlīgus apstākļus vētrām.
Turklāt Dienvidamerikas stāvoklis un Austrālija, kas atrodas dienvidu puslodē, var veicināt pērkona negaisu veidošanos šajos kontinentos.
