O fašisms Itālijā izstrādāts 20. gadsimta 20. gados. Tā kā fašisms ietekmēja citus totalitāros režīmus Eiropas kontinentā, tas bija kustība ļoti svarīgi, lai izprastu notikumus, kas risinājās 20. gs Eiropā.
Savu apogeju viņš redzēja ekonomiskās krīzes kontekstā, ko caurstrāvo neapmierinātība ar krīzes iznākumu. Pirmais pasaules karš un virzība uz priekšu sociālisms.
redzēt vairāk
Zinātnieki izmanto tehnoloģiju, lai atklātu noslēpumus senajā ēģiptiešu mākslā…
Arheologi atklāj satriecošas bronzas laikmeta kapenes…
Zinot to, atrisiniet mācības par fašismu Itālijā ko esam izvēlējušies jums!
1 — Fašisms bija politiska kustība, kas radās Itālijā 20. gadsimta sākumā. Tas kļuva par totalitāru režīmu ar spēcīgu nacionālistisku un antiliberālu aizspriedumu, kuru vadīja _________________.
a) Ādolfs Musolīni
b) Ādolfs Hitlers
c) Benito Musolīni
d) Benito Hitlers
2 — Ir pareizi teikt, ka fašisms ietekmēja totalitāros režīmus, kas dominēja kontinentā. Eiropas 20. gadsimtā, kā arī Estado Novo diktatūra (1937), kuru vadīja Getúlio Vargas?
a) Jā, jo Vargasu iedvesmoja Musolīni prakse, lai nodrošinātu sava diktatoriskā režīma uzturēšanu.
b) Nē, jo nav pareizi teikt, ka Brazīlija ir piedzīvojusi “jaunu valsts diktatūru”, jo diktatoriskās sistēmas komandē tikai militārpersonas.
c) Jā, jo Vargasu iedvesmoja Musolīni demokrātiskā prakse, lai nodrošinātu sava diktatoriskā režīma uzturēšanu.
d) Nē, jo Brazīlija visā savā vēsturē ir nodzīvojusi tikai vienu diktatorisku periodu, kas notika caur 1964. gada civilmilitāro apvērsumu, kas garantēja militārpersonu saglabāšanu pie varas 21 gadu.
3 — Fašisti centās cīnīties pret artikulācijas perēkļiem:
a) komunisti un kapitālisti.
b) kapitālisti un sociālisti.
c) komunisti un anarhokapitālisti.
d) komunisti un sociālisti.
4 — (Cengranrio) Attiecībā uz laika posmu starp diviem pasaules kariem (no 1919. līdz 1939. gadam), ko raksturo valsts un liberālās sabiedrības krīze, atzīmējiet pareizo apgalvojumu:
a) Nacisms nostiprināja iekšējo rasu un sociālās izplatības politiku, lai sagatavotu Vāciju teritoriālajai ekspansijai.
b) Fašisms saskārās ar secīgām grūtībām, ieviešot korporatīvismu, jo tas cieta vardarbīgu pretestību no konservatīvās buržuāzijas un Itālijas vidusšķiras puses.
c) Pašpietiekamības politikas trūkums piespieda nacistu-fašistiskos režīmus kompensēt savus ekonomiskos trūkumus ar militāru ekspansiju.
d) Komunistiskās doktrīnas paplašināšanās Eiropā līdz ar Krievijas revolūcijas nostiprināšanos veicināja aliansi ar Itālijas un Vācijas komunistiem, kuru atbalsts veicināja nacistu-fašistu pieaugumu.
e) Nacisms un fašisms ir uz nacionālismu un totalitārismu balstītas doktrīnas, kuru intervences politika tiecās pēc valsts stabilitātes.
5 — Fašisti kļuva plaši pazīstami valsts ekonomikas ietvaros, piemēram:
a) zaļie krekli.
b) melni krekli.
c) balti krekli.
d) melni krekli.
6 — Kāda bija lielākā fašisma varas demonstrācija Itālijā? Ko viņa ar to domāja?
a) marts uz Itāliju, kurā cilvēki aicināja karali Kārli III atteikties no varas un nodot to Sociālfašistu partijai.
b) marts uz Eiropu, kurā cilvēki pieprasīja Benito Musolīni sagrābt varu.
c) Romas gājiens, kurā cilvēki prasīja karaļa Viktora Emanuela III atteikšanos no varas un nodošanu Nacionālajai fašistu partijai.
d) maršs pret nemierniekiem, kurā revolucionāri pieprasīja nacionālfašistu partijas aiziešanu no varas.
7 — (Puc) “Itāliešu fašisms un vācu nacisms iekaroja daudzu iedzīvotāju slāņu atbalstu, iegūstot finansējumu no augstās buržuāzijas. Tādā veidā viņi spēja atrisināt kapitālisma krīzi, ieviešot labējās diktatūras, kas garantēja kārtību sistēmā, peļņa un īpašums." Kalpojot par piemēru daudzām valstīm, kuras skārušas arī Lielās depresijas sekas, totalitārisms:
a) pastiprināta bruņojuma attīstība, sagatavojot augsni Otrā pasaules kara sākumam.
b) pārveidoja Vāciju par bagātāko un varenāko valsti Eiropā, kuru savā pārākumā apdraudēja tikai Dānija.
c) organizēja un veicināja kapitālistiskā bloka attīstību ASV kontrolē.
d) attīstīja valstu sadarbības tendenci.
e) atjaunoja vecos pastāvošos nacionālistiskos strīdus starp Grieķiju un Turciju kopš 19. gadsimta.
8 — Kad Musolīni nāca pie varas Itālijā, viens no viņa mērķiem bija likvidēt pārstāvniecības institūcijas. Tādējādi likumdošanas vara zaudēja savu varu un jaunā valdība izveidoja _______________, kas noteica darbības, kas tiks pieņemtas no šī brīža.
a) Neatkarības harta
b) Vēstule no Lavoro
c) Fašistu harta
d) Fašisma harta
9 — Fašismu Itālijā raksturoja:
a) Nāvessoda aizliegums.
b) slēgtās balsošanas legalizācija.
c) nāvessoda legalizācija.
d) totalitārās sistēmas aizliegšana.
10 — (Ufrs) Starpkaru periodu, kā zināms laika posms starp diviem pasaules konfliktiem, raksturoja t.s.
a) Liberālo demokrātiju krīze, kad daudzas valstis pārgāja uz galēji labējiem politiskajiem režīmiem.
b) sacelšanās laikmets strādnieku masu neapmierinātības dēļ, kas izveidoja sociālistiskas valstis Balkānos.
c) koloniālā ekspansija, ko raksturo Eiropas suverenitāte visā Āfrikā un Amerikā.
d) valstu demokratizācija, kas izriet no vēlēšanu reformām, kas nostiprināja vispārējās vēlēšanu tiesības.
e) panākt miera kompromisu, noslēdzot vairākus līgumus, lai uzturētu liberālo demokrātiju.
1. C
2 — A
3 — D
4 — Un
5 — B
6 — C
7 —
8 — B
9 — C
10 —
Noklikšķiniet šeit un lejupielādējiet vingrinājumu sarakstu par fašismu Itālijā PDF formātā
Skatīt vairāk:
