Mēs zinām, ka Franču revolūcija tas bija dziļu sociālo un politisko nemieru posms Francijā. Šī kustība intensīvi ietekmēja ne tikai Francijas sabiedrību, bet arī visu Eiropas kontinentu un dažas pasaules valstis.
Franču revolūcija, ko iezīmēja politiska radikalizācija, simbolizēja absolūtistiskās monarhijas sakāvi. buržuāzija, pilsētas klases un zemnieki.
redzēt vairāk
Zinātnieki izmanto tehnoloģiju, lai atklātu noslēpumus senajā ēģiptiešu mākslā…
Arheologi atklāj satriecošas bronzas laikmeta kapenes…
Tāpēc atbildiet uz jautājumiem par Francijas revolūciju, ko jums izvēlējās Escola Educação komanda!
1 — līdz 18. gadsimtam Francija bija valsts, kuru pārvaldīja viens:
a) Konstitucionālā monarhija.
b) Republika.
c) Absolūtistiskā monarhija.
d) Diktatūra.
2 — Kā 18. gadsimtā darbojās Francijas Absolutistu valsts struktūra?
a) Absolūtu valsts struktūra tika sadalīta trīs valstīs: pirmo veidoja augstā garīdzniecība, kronis un rūpnieciskie bīskapi; otro veidoja muižniecības pārstāvji un trešo īpašumu, ko pārstāvēja buržuāzija, kas sastāvēja no tirgotājiem, baņķieriem, uzņēmējiem,
3. Kuru valsti visvairāk skāra ekonomiskā krīze, ko Francijā 18. gadsimtā izraisīja augstā inflācija un valsts parāds?
a) Pirmais stāvoklis.
b) Otrais stāvoklis.
c) Trešais īpašums.
d) Ceturtais stāvoklis.
4 — Kāda bija intelektuālā kustība, kas veicināja Francijas revolūcijas uzliesmojumu?
a) Renesanse.
b) Apgaismība.
c) Romantisms.
d) anarhisms.
5 — Vai ir pareizi teikt, ka Francijas revolūcija ir daļa no buržuāziskajām revolūcijām?
ak jā. Jo papildus trešās varas vadīšanai buržuāzija ierosināja Nacionālās Satversmes asambleju, lai izstrādātu jaunu Francijas konstitūciju. Saskaroties ar karaļa un muižniecības atteikumu, viņa kopā ar citiem trešās kārtas pārstāvjiem organizējās, lai formulētu jaunu konstitucionālo tekstu.
b) Jā. Jo papildus otrās kārtas vadīšanai buržuāzija ierosināja Nacionālās Satversmes asambleju, lai izstrādātu jaunu Francijas absolutistu konstitūciju. Saskaroties ar karaļa un muižniecības atteikumu, viņa kopā ar pārējiem otrās kārtas pārstāvjiem organizējās, lai formulētu jaunu konstitucionālo tekstu.
c) Nē. Franču revolūciju nevar uzskatīt par buržuāzisko revolūciju, jo to vadīja lauku strādnieki, tas ir, cilvēki ar zemu pirktspēju.
d) Jā. Franču revolūcija bija konflikts, kurā piedalījās augstākie sabiedrības slāņi, tostarp Francijas kroņa atbalsts.
6 — Ko pārstāvēja Bastīlijas diena, kas notika 1789. gada 14. jūlijā?
a) Tas pārstāvēja vecā režīma, tas ir, franču absolūtisma, beigas.
b) Tas pārstāvēja vecā režīma, tas ir, franču republikānisma, galu.
c) Tas pārstāvēja vecā režīma, tas ir, franču liberālisma, galu.
d) Tas atspoguļoja vecā režīma, tas ir, militārās diktatūras beigas Francijā.
7 — Kāds bija terora periods, kas iedibināts Francijas revolūcijas laikā?
a) Terora periodu iezīmēja politiskā un reliģiskā vajāšana, giljotīnas nāvessodi un pilsoņu kari. Šis bija posms, ko raksturoja jakobīnu vadība, kas tika uzskatīti par radikālākajiem revolucionāriem.
b) Terora periods iezīmējās ar zemnieku masu slepkavībām. Šis bija posms, ko raksturoja jakobīnu vadība, kas tika uzskatīti par radikālākajiem revolucionāriem.
c) Terora periodu iezīmēja pilsētu strādnieku un reliģisko līderu masveida slepkavības. Šis bija posms, ko raksturoja jakobīnu vadība, kas tika uzskatīti par radikālākajiem revolucionāriem.
d) Terora periodu iezīmēja tūkstošiem nāves gadījumu, postījumu un kodolieroču. Šis bija posms, ko raksturoja žirondiešu vadība, kas tika uzskatīti par radikālākajiem revolucionāriem.
8 — (UFRGS) — Pēc 1789. gada revolūcijas Francija piedzīvoja lielas nestabilitātes periodu, ko raksturoja radikālisms un pastāvīgi ārējie draudi. Izvēlieties pareizo alternatīvu šim periodam.
a) Krītot Bastīlijai, kas ir karaliskā autoritārisma simbols, Satversmes sapulces deputāti, izmantojot politisko momentu, proklamēja Republiku, pieliekot punktu vecajam režīmam.
b) Pa vidu haosam, ko izraisīja karaļa bēgšana un monarhijas sabrukums, Parīzē sākās uz sociālisma ideāliem balstītas sabiedrības – Parīzes komūnas – radīšana.
c) periodu, kas pazīstams kā Lielais terors, vadīja jakobīņu Robespjērs, kuru vēlāk gāza Napoleons, ģenerālis, kurš izcēlās ar savu uzvaras trajektoriju.
d) 18. Brumēras apvērsums atspoguļoja Direktorijas krišanu — režīmu, kas bija paredzēts buržuāzisko interešu pārstāvēšanai, bet nebija spējīgs pārvaldīt.
e) Īsu laiku, pēc Bastīlijas dienas, Francija piedzīvoja konstitucionālu monarhiju, taču praksē karalis joprojām saglabāja to pašu autoritāti kā iepriekš.
9 — (Fuvest) – Francijas (1789), Meksikas (1910), Krievijas (1917) un Ķīnas (1949) revolūcijās visiem ir kopīgs elements. Tas ir aptuveni:
a) imperiālistiskā klātbūtne.
b) sociālistiskā ideoloģija.
c) liberālā ideoloģija.
d) strādnieku šķiras līdzdalība.
e) zemnieku līdzdalība.
10 — (UNIME BA/2016) – Francijas revolūcijas laikā, 1789. gadā, tika apstiprināta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija.
Tā laika vēsturiskajā kontekstā šis dokuments:
a) radīja jaunas politiski ideoloģiskas attiecības, kas ļāva triumfēt sociālismam.
b) izveidoja jaunus ražošanas apstākļus, padarot attiecības starp kapitālu un darbaspēku taisnīgākas.
c) demonstrēja neskaidrību, neatzīstot vergu tiesības uz brīvību kolonijās.
d) veicināja tiesības uz dzimumu līdztiesību, paplašinot tiesības balsot arī sievietēm.
e) nostiprināja autoratlīdzības tēvišķo tēlu, uzskatot, ka sociālās labklājības veicināšana ir valsts ziņā.
1. C
2 — D
3 — C
4 — B
5 —
6 — A
7 —
8 — D
9 UN
10 — C
Noklikšķiniet šeit un lejupielādējiet jautājumu sarakstu par Francijas revolūciju PDF formātā
Uzziniet vairāk vietnē:
