Mēs zinām, ka Nacismstā bija ideoloģiska kustība, kas atbalstīja āriešu rasi, kaitējot pārējām.
Nacisms, kas parādījās Vācijā 20. gadsimta 20. gados, lielā mērā ietekmēja Vācijas politiku, novērtējot totalitārisms, autoritārisms un nacionālisms.
redzēt vairāk
Zinātnieki izmanto tehnoloģiju, lai atklātu noslēpumus senajā ēģiptiešu mākslā…
Arheologi atklāj satriecošas bronzas laikmeta kapenes…
Šajā sakarā atbildiet uz vingrinājumi par nacismu ko Escola Educação komanda izvēlējās īpaši jums!
1 — Kurš bija galvenais nacisma vadonis?
a) Benito Musolīni.
b) Ādolfs Musolīni.
c) Ādolfs Hitlers.
d) Benito Hitlers.
2 — nacisti ticēja āriešu rases šķietamajai “pārākumam”, kas cēlusies no balto kaukāziešu etniskās grupas. Tādējādi visas pārējās rases tika uzskatītas par zemākām, īpaši:
a) ebreji.
b) franču valoda.
c) krievi.
d) musulmaņi.
3 — 19. gadsimtā Vācijā dzīvoja cilvēki, kuriem bija ekstrēmistiskas domas un nostāja, ko viņi aizstāvēja, cita starpā:
a) Ekstrēms nacionālisms, nepatika pret kristiešiem, kara atzinība, rasisms.
4 — Vācieši uzskatīja, ka ir bioloģiski pārākas tautas attiecībā pret citiem. Tādējādi radās ______________, kas aizstāvēja domu, ka viņi ir dabiski pārāki.
a) Protestantisms
b) islāms
c) etnocentrisms
d) Āriānisms
5 — nacisms tika atrasts Vācijā, valstī, kuru jau satricināja sakāve Pirmajā pasaules karā, auglīga teritorija aizspriedumu un neiecietīgu domu izplatīšanai. Vācijas sakāve konfliktā lika valstij ciest bargus sodus. Kas tie bija?
a) Teritoriju zaudēšana, aizliegums uzturēt lielu armiju, lielu atlīdzību izmaksa Āzijas valstīm, starp citām sankcijām.
b) Teritoriju zaudēšana, lielas armijas uzturēšanas aizliegums, lielu kompensāciju izmaksa uzvarētājvalstīm, starp citām sankcijām.
c) politisko tiesību zaudēšana, aizliegums uzturēt lielu armiju, lielu kompensāciju izmaksa uzvarējušajām valstīm, starp citām sankcijām.
d) teritoriju zaudēšana, viena vadītāja aizliegums, lielu kompensāciju izmaksa uzvarētājvalstīm, kā arī citas sankcijas.
6 — Vācieši pret šādiem sodiem attiecās ar sašutumu un pazemojumu, jo pēc šādas apņēmības Vācija piedzīvoja intensīvas ekonomiskās krīzes periodu. Vai ir pareizi teikt, ka šī realitāte pavēra ceļu galēji labējo partiju nostiprināšanai?
a) Jā, jo tieši sociālās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos nacisms atrada auglīgu augsni savai konsolidācijai.
b) Nē, jo galēji labējās partijas jau bija spēcīgas periodā pirms Pirmā pasaules kara. Taču tieši pēc konflikta viņi saņēma vairāk finanšu ieguldījumu.
c) Jā, jo liela daļa vācu strādnieku šķiras bija sašutuši par sakāvi Pirmajā pasaules karā un nolēma izveidot galēji labējās partijas.
d) Nē, jo galēji labējās partijas Vācijā nekad nav bijušas spēcīgas. Valsti intensīvi ietekmēja galēji kreisie ideāli, ko radīja vācietis Kārlis Markss.
7 — No kura brīža nacisms sāka nostiprināties Vācijas politiskajos rāmjos?
a) No 1920. gadiem, kad parādās Nacionālsociālistiskā Vācijas strādnieku partija, kurā galveno amatu ieņem Musolīni.
b) No 1940. gadiem, kad parādās Nacionālsociālistiskā Vācijas strādnieku partija, kurā galveno amatu ieņem Hitlers.
c) No 1940. gadiem, kad parādās Nacionālsociālistiskā Vācijas strādnieku partija, kurā Musolīni ieņem galveno amatu.
d) No 1920. gadiem, kad parādās nacionālsociālistiskā Vācijas strādnieku partija, kurā galveno amatu ieņem Hitlers.
8 — (Unifesp) Mirst par tēvzemi, par ideju (…) Nē, tā ir bēgšana no patiesības. Pat frontē svarīga ir nogalināšana (…). Mirt nav nekas, tas neeksistē. Neviens nevar iedomāties savu nāvi. Nogalināšana ir svarīga. Šī ir robeža, kas jāšķērso. Jā, tā ir konkrēta gribas darbība. Jo tad tu atdzīvini savu gribu cita vīriešā.
Šis teksts no 1943. līdz 1945. gadam pauž ideoloģijas piekritēja pasaules uzskatu:
a) sociālists.
b) liberālfašists.
c) nacistiskais fašists.
d) anarhists.
i) kapitālists.
9 — (Makenzijs) “[…] katra divu nevienlīdzīgu būtņu krustošanās rezultātā rodas vidusceļš starp abām būtnēm. vecāku vērtības [...] Šāda pulcēšanās ir pretrunā ar dabas gribu, kas tiecas celt līmeni būtnes. Šo mērķi nevar sasniegt dažādu vērtību indivīdu savienība, bet tikai augstākās vērtības pārstāvju pilnīga un galīga uzvara. Stiprākā loma ir dominēt un nesaplūst ar vājāko, tādējādi upurējot savu diženumu.” (Ādolfs Hitlers).
Grāmatā Mein Kampf, Hitlers izteica, ka:
a) nepieciešamība saglabāt tīro rasi attaisnoja citu rasu dominēšanu un likvidēšanu un Vācijas paplašināšanos.
b) rasisms un autoritārisms kalpotu tīrās slāvu rases paaugstināšanai un ebreju iznīcināšanai.
c) nacionālsociālistu kustība noraidīja antisemītismu un ģenētisko uzlabošanu ar eigēnikas palīdzību.
d) vācieši bija pārāki un āriešu rase zemāka, tādējādi attaisnojot dzīves telpu.
e) mīts par āriešu rases pārākumu kalpoja nacistiem, lai stimulētu internacionālismu un liberālismu.
10 — ________________ bija iznīcināšana, ko nacisti veica Otrā pasaules kara laikā, kurā tika nogalināti aptuveni 6 miljoni cilvēku, tostarp ebreji, homoseksuāļi, melnādainie, čigāni. Šie cilvēki tika uzskatīti par zemākiem, tāpēc viņi bija jāiznīcina.
a) neonacisms
b) ekskursija
c) holokausts
d) fašisms
1. C
2 — A
3 — B
4 — D
5 — B
6 — A
7 — D
8. C
9 — A
10 — C
Noklikšķiniet šeit un lejupielādējiet nacisma vingrinājumu sarakstu PDF formātā
Skatīt vairāk:
