Demokrātija, valdība, kurā cilvēki īsteno suverenitāti, sistēma, kurā pilsoņi ievēl savus vadītājus periodiskās vēlēšanās. Režīms, kurā tauta vienlīdzīgi piedalās priekšlikumu izstrādē, likumu izstrādē un izstrādē. Tāda ir demokrātijas definīcija vārdnīcā, bet kāds tam sakars ar skolu vadību?
Vai esat kādreiz pārstājis domāt, ka skolā pieņemtos lēmumus, piemēram, noteikta veida formas tērpa lietošanu, grafikus un saturu nevajadzētu “stumt” sabiedrībā? Ar kādiem skolotājiem būtu jākonsultējas, veidojot mācību programmas? Vai darbiniekiem ir jāsniedz savs viedoklis, ja skolas struktūra nav droša darba veikšanai?
redzēt vairāk
Jaunatnes un pieaugušo izglītība (EJA) atkal ir federālā prioritāte
Skolotāju sniegums ir galvenais faktors pilnīgai studentu iekļaušanai…
Skolas vadīšana ir darbība, kuru nav iespējams veikt atsevišķi. Visu līdzdalība skolas vadībā ir būtiska, lai tiktu ievērotas kopienas intereses. Kad tiek izstrādātas stratēģijas, lai integrētu skolu un kopienu, pēdējā saskan ar institūciju, kas to faktiski pārveido.
Apstāties un padomāt: kāda ir izglītības loma? Ja jūsu atbilde ir tāda, ka izglītojošā loma ir tādu stratēģiju popularizēšanā, kuru mērķis ir pilsonības prakse, izmantojot apmācību, jums ir taisnība. Bet, ja patiesībā jūsu skola šos mērķus nesasniedz, tā ir zīme, ka kaut kas ir jālabo.
Demokrātiskas skolas vadības definīcija konceptualizē to kā kolektīvās līdzdalības prioritāšu izvirzīšanu skolā praktizētās darbībās. Tas nozīmē, ka lēmumus nevar pieņemt direktors un koordinācija izolēti, bet gan ar visu skolas sabiedrībā iesaistīto personu līdzdalību.
Darbiniekiem, skolotājiem, skolēnu apvienībām, skolēniem un vecākiem ir jāapzinās skolā izstrādātās stratēģijas. Tas ir tāpēc, ka iestāde ir iekļauta noteiktā kopienā, un pirms jebkādu pasākumu noteikšanas tai ir jāņem vērā tās īpatnības.
Demokrātiskas skolas vadības galvenā iezīme ir tās decentralizējošais raksturs, tas ir, skola kļūst par atvērtu telpu dialogam un horizontālu attiecību attīstībai, bez pavēlēm pēcnācēji. Šāda veida struktūra neuzliek pavēles varu hierarhiju veidā, kas parāda, ka ikvienam ir tiesības piedalīties.
Fakts ir tāds, ka demokrātiskais vadības modelis nav vienkārša labdarības attieksme. Tā ir pārvaldība, ko atbalsta 1988. gada federālā konstitūcija, kas nostiprināta ar Valsts izglītības pamatnostādņu un pamatu likumu (Likums 9.394/96), papildus Valsts izglītības plānam (PNE). Tādējādi tas ir viens no kvalitatīvas izglītības veidošanas principiem.
Iepriekš mēs minējām, ka viena no demokrātiskas pārvaldības iezīmēm ir varas centralizācijas neesamība. Bet ne tikai tas! Šim modelim ir viena no galvenajām iezīmēm:
Viena no galvenajām iezīmēm, ko varam izcelt, ir līdzdalības plānošana. Tajā tiek izstrādātas metodes un stratēģijas, lai apmierinātu skolas specifiskās vajadzības. Tādā veidā tiek iedibināta prakse, lai veicinātu ikviena līdzdalību, ne tikai viņu kā skatītāja lomu.
Šajā neobjektivitātē ir lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, tas ir, darbības tiek atklātas tā, lai visa kolektīva to uzzinātu. Kā skola to var izdarīt? Caur skolas fiziskajām telpām vai sociālajiem tīkliem, tostarp politiski pedagoģisko projektu, tas ir, iestādes mācību gada stratēģiju kopumu.
PPP izstrāde ir cieši saistīta ar demokrātisku skolu vadību. Ar to skola noteiks vadlīnijas, kas virza tās darbu, un vadīs darbības, kas paredz izglītības procesus. Projekts ir visefektīvākais veids, kā skola uzņemties apņemšanos izglītot, ņemot vērā realitāti, kas vada iestādi.
Visu šo iemeslu dēļ ir sagaidāms, ka VPP nevar izstrādāt autoritārā veidā, tas ir, koncentrēties direktoru un koordinatoru rokās. Tās veidošanā ir jāpiedalās visiem mācību un mācību procesā iesaistītajiem, lai veidotu iestādes demokrātisko identitāti.
Demokrātiskas skolas vadības veicināšana ir iespējama, jo tā integrē skolu un kopienu. Tāpēc vadītājiem ir jāizveido stratēģijas, kas veicina šo integrāciju, savedot kopā vadību, koordināciju, skolotājus, darbiniekus, vecākus, aizbildņus un skolēnus.
Demokrātiskas skolas vadības izveide paredz, ka pašai iestādei ir jāpārdomā sava izglītotāja loma. No šī brīža jums ir jāattīsta koplietošana, jāizkāpj no komforta zonas un jāizveido veidi, kā tuvināt studentus, kopienu un darbiniekus vadībai.
To var izdarīt, izmantojot vienkāršas un periodiskas stratēģijas, kuru biežums vēlreiz jāapspriež kolektīvam.
Īsāk sakot, demokrātisku skolu vadību raksturo kopīga lēmumu pieņemšana. Bet turklāt runa ir par telpu veidošanu dialogam, lai efektīvi veltītu pedagogu laiku tās vadībā iesaistītajiem cilvēkiem, nodrošinot, ka projekti un skolas rutīna ir ieinteresēti visi.