Kubas medicīna ir pasaules kvalitātes standarts, un to plaši zina visi, kas interesējas par šo jomu. Tikai daži cilvēki zina, ka Karību jūras salas universitātes piesaista nedaudz negaidītu auditoriju: Ziemeļamerikas studentus. Pateicoties vienkāršām stipendijām, tēvoča Sema melnādainie un latīņamerikāņi dodas uz Havanu, lai apmeklētu savu sapņu izlaidumu bez studentu parādiem.
Stimuli piešķir Latīņamerikas Medicīnas skola ELAM. Iestāde, kas dibināta 1999. gadā, piedāvā bezmaksas izglītību maznodrošinātiem jauniešiem no nabadzīgām Karību jūras reģiona un Centrālamerikas valstīm, kuras skārušas viesuļvētras Džordžs un Mičs. Šobrīd organizācijas studentu grupā ir studenti, kas dzimuši vairāk nekā 124 valstīs. Sadarbība ar ASV aizsākās 2001. gadā Fidela Kastro valdības laikā.
redzēt vairāk
IBGE atver 148 vakances tautas skaitīšanas pētniecības aģentam; redz kā…
Publicēts likums, ar ko izveido “Programmu, lai iegūtu…
Viss sākās ar melnādaino ASV kongresmeņu vizīti no Kongresa Melnā kauča uz Kubu. Toreiz vadītāji ziņoja, ka mazākumtautību apdzīvotajos rajonos trūkst ārstu, un, reaģējot uz to, Kubas līderis piedāvāja stipendijas studentiem ar zemiem ienākumiem. Kopš tā laika par atlasi kļuva atbildīgs starpreliģiju fonds Kopienas organizācijai (IFCO), ko apstiprināja ELAM.
Vidējais pieteikumu skaits ir 150, bet reāli piesakās tikai 30. No tiem desmit tiek nosūtīti uz Kubu. Kurss ilgst sešus gadus, divus gadus ilgāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur, starp citu, tas tiek piedāvāts kā absolvents. Papildus izlaidumam veltītajam laikam ir papildu gads, kas veltīts sagatavošanas nodarbībām, kas vērstas uz spāņu valodas un dabaszinātņu apguvi.
Kas attiecas uz stipendiju, tā ietver izmitināšanu kopmītnēs, trīsreizēju ēdienreizi dienā universitātes pilsētiņas kafejnīcā, kā arī formastērpu, grāmatas vietējā valodā un ikmēneša finansiālo palīdzību. Apmēram 170 Ziemeļamerikas ārsti jau ir absolvējuši ELAM, un viņi, atgriežoties ASV, ir apņēmušies strādāt jomās, kurās trūkst medicīnas pakalpojumu.
Divi faktori izraisa zināmu izbrīnu, runājot par ziemeļamerikāņiem, kuri studē medicīnu Kubā. Pirmā ir politiskā spriedze starp abām valstīm. Tomēr studenti apgalvo, ka jautājums par studijām tiek atstāts malā. Otrs ir domāt par to, kas liek studentiem pamest bagāto valsti, lai piedalītos programmā, kas paredzēta studentiem ar zemiem ienākumiem.
Atbilde uz šo jautājumu slēpjas statistikā. Amerikas Savienotajās Valstīs medicīnas kurss vidēji maksā no 200 000 līdz 300 000 USD. Lielākā daļa Latīņamerikas un melnādaino studentu valstī nevar atļauties šīs izmaksas. Tik daudz, ka viņi ir tikai 6% no uzņemtajiem studentiem. Analizējot ELAM studentu kopumu, 47% amerikāņu absolventu ir melnādainie un 29% ir latīņamerikāņi.
Uzņemšanas procesā Ziemeļamerikas studenti tiek informēti par vietējām īpatnībām, piemēram, vienkāršu izmitināšanu un grūtībām piekļūt internetam un elektroenerģijas padevei. Tomēr jautājums, kas skolēnus pārsteidz, ir izglītības metode, kuras mērķis ir mijiedarbība ar pacientiem un profilakse. Sarpoma Sefa-Boakye, ELAM absolvente, ziņo, ka kontakts tiek veidots jau no kursa sākuma.
Intervijā BBC ārste stāsta, ka Amerikas Savienotajās Valstīs skolas izmanto aktierus, lai pārstāvētu pacientus. Kubā pirmajā klasē skolēni mācās veikt injekcijas un visu apgūst tieši klīnikās. Melisa Barber, arī ELAM absolvente, izceļ Kubas medicīnas sistēmas kopienas raksturu. Jauniete apraksta, ka katra komanda ir atbildīga par noteiktu ģeogrāfisko reģionu.
Tajā ārsti un medmāsas uztur tiešu kontaktu ar tās iemītniekiem, to padziļināti iepazīstot un apmeklējot māju. Tādējādi profesionāļi spēj veikt diagnozi, kurā ņemti vērā psiholoģiskie, sociālie un bioloģiskie elementi. Ja situācija prasa īpašu aprūpi, pacients tiek nosūtīts uz poliklīnikām, kas aprīkotas ar visām specialitātēm.
Atkal sistēma tiek salīdzināta ar Ziemeļamerikas sistēmu. Abi ārsti atgādina, ka Amerikas Savienotajās Valstīs daudziem pacientiem pat nav veselības apdrošināšanas. Tāpēc ārsta konsultācija tiek veikta, kad gadījumam nepieciešama steidzamība un vairs nav laika profilaksei.
Atgriežoties dzimtenē, Kubā apmācītajiem ārstiem ir jānokārto iepriekšējie eksāmeni un jānokārto arī medicīnas rezidentūras programma. Lielākā daļa no viņiem strādā primārajā aprūpē, šajā jomā, kurā Amerikas Savienotajās Valstīs trūkst ārstu. Tādējādi tiem ir būtiska nozīme bērnu mirstības un citu nabadzīgajiem iedzīvotāju slāņiem raksturīgo problēmu samazināšanā.
Viena no lielākajām grūtībām, par kurām ziņo nesenie absolventi, ir kopā ar pacientiem pavadītais laiks. Kubā viņi pierod pie ilga dienesta, kamēr ASV teritorijā konsultācija ilgst vidēji 15 minūtes. Sarpoma atzīst, ka ieradums ir nomākts, jo viņš jūt nepieciešamību uzzināt vairāk par pacientu. Viņa arī apgalvo, ka ir saņēmusi maz apmācību biežāk sastopamos gadījumos Amerikas Savienotajās Valstīs.
Kā piemērus viņa min ārkārtas situācijas, kas saistītas ar pārdozēšanu un šautām brūcēm, kas Karību jūras salā ir retāk sastopamas. Starp abām sistēmām ir vēl viena atšķirība, kas šoreiz ir saistīta ar attēlveidošanas un laboratorijas testu izmantošanu. ASV to pielietojums ir lielāks nekā Kubā, kur vairumā gadījumu tos iesaka kā papildinājumu sākotnējai diagnozei.
Jebkurā gadījumā citās valstīs apmācīti profesionāļi brīdina, ka aizdomām par izlaidumā iegūto sagatavošanos nav pamata. BBC intervijas norāda, ka pat ar šādu mentalitāti ārstu realitāte Kubā ir atšķirīga. Tur viņi ir ļoti gaidīti kopienās, tostarp, lai sasniegtu tur, kur citu valstu profesionāļi nesasniedz.
