Vai atceraties Džetsonu multfilmu, ģimeni, kas dzīvo pilnībā automatizētā nākotnē ar robotu, lidojošām automašīnām un apturētām pilsētām?
redzēt vairāk
IBGE atver 148 vakances tautas skaitīšanas pētniecības aģentam; redz kā…
Publicēts likums, ar ko izveido “Programmu, lai iegūtu…
Labi, esam pilnā sastāvā XXI gadsimts un daudz kas no seriāla idealizētā nepiepildījās. Tomēr. Līdz ar digitālās revolūcijas ceļiem pasauli pārveido robotizācija un arvien pieaugošā mākslīgā intelekta izmantošana.
Kas daudziem ir iemesls sajūsmai, citiem tas nozīmē ciešanas un bažas. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar pētījumiem Sapiens institūts, tehnoloģiju revolūcijas dēļ līdz 2050. gadam draud izzušana vismaz piecām profesijām.
Šajā gadījumā vairāk nekā divi miljoni cilvēku varētu redzēt, ka viņu darbs turpmākajos gados pazudīs. Starp citu, šī ir tendence, ko mēs jau esam redzējuši dažādu pakalpojumu automatizācijā, ko iepriekš veica cilvēki.
Bet vai jūsu karjera ir viena no tām, kas var kļūt tikai par ne pārāk tālās pagātnes atmiņu?
Sapiens institūts savu pētījumu balstīja uz datiem, ko sniedzis Francijas Darba ministrijas statistikas pētījumu dienests DARES. Pirmkārt, tā meklēja darbus ar vislielāko automatizācijas tendenci. Tālāk viņš pārbaudīja to profesiju sarakstu, kuras zaudēja visvairāk darba.
Pamatojoties uz to, viņš aprēķināja prognozes, pamatojoties uz divām hipotēzēm – lineāro un optimistisko; un eksponenciāls un pesimistisks. Pēdējais uzskata par paātrinātu tendenci vakanču slēgšanai. Paļaujoties uz šīm atsaucēm, pētnieki novēroja, ka apgabalos grāmatvedība, kastes, bankasTas irapdrošinātāji, sekretāri Tas ir apkopes aģenti var ietekmēt digitālās revolūcijas radītās izmaiņas.
Mēs bankasPiemēram, no 1986. līdz 2016. gadam nodarbinātība samazinājās par aptuveni 40 % un pēc tam varētu pilnībā izzust līdz 2050. gadam. Uz grāmatveži, aplēse joprojām ir nedaudz garāka – līdz 2056. gadam tās varētu vairs nepastāvēt.
Pat ja dati šķiet biedējoši, pētījuma mērķis nav izraisīt trauksmi, bet gan apzināties, ka kaut kas ir jādara.
Ekonomists un Sapiens institūta direktors Ervans Tisons norāda, ka “digitālās revolūcijas sekas ir reālas un tās ir nekavējoties jāuztver nopietni. Ja mēs to nedarīsim, mēs nevarēsim paredzēt izmaiņas, kas jau notiek. Tā varētu būt katastrofa lielai daļai iedzīvotāju.
Ekonomists turpina teikt, ka pētījums parādīja piecas jomas, kuras ietekmēs digitālā revolūcija, un tādējādi sabiedrība kolektīvi meklē risinājumus šiem cilvēkiem, lai panāktu atgriešanos profesionāli.
Rakstā, kas publicēts portālā G1, profesors un MBA veidotājs pārmaiņu vadībā un transformācijā Digital Brazīlijas Rūpniecības Nacionālajai padomei Gil Giardelli apsver rezultātus trauksmes cēlēji. Un, neskatoties uz pētījumiem, kas norāda uz vairāku darbu beigām, profesionālim ir cits viedoklis.
Pēc viņa teiktā, "patiesībā mums būs sabiedrība ar mazāku darba laiku dienā, ar daudziem uzņēmumiem, kas jau pieņem nedēļas ar četru dienu darbu, īsāku darba laiku". Tomēr Džardelli atzīst, ka nākamajos gados ir jāseko smagiem ceļiem, īpaši akadēmijas dēļ.
Profesors norāda, ka kursi nespēj sekot līdzi tehnoloģisko pārmaiņu procesam, un nepietiek laika, lai cilvēkus tam sagatavotu. Situācija paredz grūtus laikus nākamajās trīs desmitgadēs. Giardelli iespaidu apstiprina Tisons no Instituto Sapiens.
Ekonomiste ziņo, ka, piemēram, medicīnas kursā mācību saturā trūkst ar robotiku saistītu priekšmetu. Tehnoloģiju ietekmes uz profesiju ignorēšanu pētnieks uztver kā noziegumu. "Jo šodien ir, piemēram, Google, kas radīja mākslīgo intelektu, kas ļauj jums noteikt vēža diagnozes 30 reizes pārliecinošāk nekā cilvēkiem," viņš uzsver.
Šķietami atbildot uz Giardelli komentāru par pētījuma satraucošajām tendencēm, Tisons atzīst, ka, lai gan digitālā revolūcija pazūd līdz ar darbavietām, tā rada daudzas citas parādās. Turklāt viņš norāda, ka prognozēšanas darbs ir sarežģīts tieši tāpēc, ka tas ne vienmēr apstiprinās.
Taču izskatās, ka pārvērtības jau notiek un sabiedrības ziņā ir tām sagatavoties.
