Kas ir ratiņkrēslu nožogojums? Neskatoties uz to, ka tas ir līdzīgs tradicionālajam sportam, ratiņkrēslu nožogojums saglabā daudzas īpatnības. Modalitāte tiek praktizēta vīriešu un sieviešu kategorijās. Abos Āzijas un Austrumeiropas konkurenti ir lielākie pasaules medaļnieki.
Tā kā šajā sporta veidā ir maz tradīciju, Brazīlija pēdējos gados ir iekarojusi kosmosu Paralimpiskās spēles. Neskatoties uz to, ka 2016. gada Riodežaneiro spēļu medaļa nebija izcīnīta, 2012. gadā Londonas spēlēs brazīliete Jovane Gisone izcīnīja zeltu.
redzēt vairāk
Spānis skrien 100 metru augstlēkšanā un labo pasaules rekordu;…
Atklājiet vienīgās divas Brazīlijas komandas, kuras Messi apsvērtu…
Pielāgotie nožogojumi konkurentiem ar kustību traucējumiem parādījās 1953. gadā. Par sporta veida rašanos atbildīgs bija vācu ārsts Ludvigs Gutmans, kurš tika uzskatīts par paralimpiskās kustības tēvu.
Tas ir viens no vecākajiem paralimpisko spēļu sporta veidiem, kas pastāv kopš pirmajām sacensībām, kas notika Romā 1960. gadā.
Līdz 1955. gadam ratiņkrēslu paukošanas noteikumi joprojām nebija pilnībā definēti. Pateicoties sporta veida iekļūšanai paralimpisko spēļu grafikā, Francija ir ierosinājusi jaunu regulējumu, kas balstīts uz Starptautiskās paukošanas federācijas (FIE) noteikumiem.
Tikai četrus gadus pēc debijas Tokijas spēlēs notika sacensības trīs sporta veida kategorijās: zobens, folija un epee. Sākumā sievietes varēja sacensties tikai folijā. No 1972. gada viņi sāka sacensties arī zobena mešanā.
Brazīlijā pirmie ieraksti par modalitāti ir no 2002. gada, galvenokārt cilvēku ar invaliditāti intereses dēļ. Taču kopš 90. gadiem valsti sportā pārstāvēja sportiste Andrē de Mello, kura pārcieta insultu un devās ārstēties uz ASV.
Tur viņa iepazina ratiņkrēslu paukošanu un, neskatoties uz dzīvošanu un trenēšanos Ziemeļamerikas valstī, starptautiskās sacensībās aizstāvēja savu dzimteni.
Lai gan sporta veidu pārvalda Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) Paukošanas izpildkomiteja, tas atbilst Starptautiskās Paukošanas federācijas noteikumiem.
Sporta sacensības pamatā notiek trīs kategorijās, kas galvenokārt atšķiras pēc izmantotā ieroča veida.
Folija (sacensību vīrieši un sievietes): derīgi pieskārieni ir tie, kas izdarīti pretinieka rumpim, ja tiek izmantots folijas gals.
Zobens (sacensību vīrieši un sievietes): derīgā pieskāriena zona ietver visu ķermeņa daļu virs gurniem. Lai tas būtu derīgs, pieskārieni jāveic ar zobena galu.
Zobens (sacensību vīrieši): derīgus pieskārienus var izdarīt jebkurai pretinieka ķermeņa daļai. Šeit konkurenti papildus uzgalim var izmantot pašu asmeni, lai pieskartos.
Paukošanā ratiņkrēslā var startēt tikai cilvēki ar kustību traucējumiem. Krēsli ir piestiprināti pie sliedēm sacensību trasē, kuru garums ir 4 m un platums 1,5 m, ar neslīdošu grīdu.
Paukotājiem ir aizliegts pārvietot krēslu. Ja tas notiek, sacensības tiek apturētas un tiek atgrieztas pēc atgriešanās pareizajā pozīcijā.
Individuālajās sacensībās pirmās kārtas laikā, kas ilgst ne vairāk kā četras minūtes, uzvar dalībnieks, kurš pirmais gūst piecus punktus.
Nākamie soļi ir trīs trīs minūšu puslaiki, katrs ar vienas minūtes pārtraukumu. Uzvar tas, kurš gūst 15 punktus vai iegūst augstāko punktu skaitu cīņu beigās. Ja ir neizšķirts, tiek pagarināts ar zelta punktu skaitu.
Komandu sacensībās uzvar tas, kurš mača beigās gūst 45 punktus.
Lai gan sacensībās izmantotie ieroči nav nāvējoši, sportistiem ir nepieciešams izmantot virkni ekipējuma, lai sevi aizsargātu. Tāpēc obligāti jālieto maska, aizsargcimdi un jakas.
Folijas dueļos nepieciešams izmantot krēsla riteņa aizsargu. Savukārt zobenu sacensībās obligāti jālieto metālisks pārsegs, lai aizsargātu sportistu kājas un krēslu riteņus.
Tāpat kā lielākajā daļā paralimpisko sporta veidu, arī ratiņkrēslu paukošanas konkurenti ir Klasificēta atbilstoši invaliditātes līmenim, konkrētajā gadījumā – kustību.
1.A klase – Sportisti, kuriem trūkst sēdus līdzsvara un kuriem ir roku ierobežojumi. Ierocis ir jānostiprina ar pārsēju, jo nav elkoņa pagarinājuma attiecībā pret gravitāciju un nav atlikušas rokas funkcijas.
1.B klase – Sportistiem nav sēdus līdzsvara, un ir ierobežojumi attiecībā uz bruņotu roku. Ir arī bruņotās rokas pagarinājums, taču bez pirkstu saliekšanas. Tāpat ierocis tiek piestiprināts pie dalībnieka rokas ar pārsēja palīdzību.
2. klase – Sportisti ar pilnu līdzsvaru sēdus stāvoklī un normālu saliektu roku.
3. klase – Sportisti ar labu sēdēšanas līdzsvaru un normālām bruņotām rokām, bet bez kāju atbalsta.
4. klase – Sportisti ar labu sēdus līdzsvaru, normālu roku spēku un augšējo ekstremitāšu atbalstu.
Minimālie ierobežojumi – apakšējo ekstremitāšu invaliditāte, kas pielīdzināma amputācijai zem ceļgaliem. Smadzeņu traumu gadījumā vai pat šaubu gadījumā pilnīgs vērtējums tiks veikts, balstoties uz sportista novērojumiem sacensību laikā.
