2023. gada jūlijs kļūs par vēsturisku mēnesi, un satraucošie dati liecina, ka tas varētu būt karstākais mēnesis, kāds jebkad reģistrēts planēta.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) pagājušajā ceturtdienā (27) izplatīja satraucošu informāciju, kas liecina, ka pirmie trīs jūlija nedēļas uzstādīja jaunus globālās vidējās gaisa temperatūras rekordus, pārspējot veco jūlijā uzstādīto rekordu 2019.
redzēt vairāk
Senai: 7 štatos ir pieejamas vakances specialitātēm…
Tagad ir atvērta pieteikšanās kopienas pedagoģiskajām apmācībām…
Augsta temperatūra ir izraisījusi karstuma viļņus dažādos ziemeļu puslodes reģionos. Nāves ielejā ASV un Ķīnas ziemeļrietumos 16. jūlijā temperatūra sasniedza 50°C, kā rezultātā tika reģistrēti vēsturiski karstuma rekordi.
(attēls: Fernando Frazão/Agência Brasil/Reproduction)
Turklāt Eiropa saskārās ar ārkārtējiem maksimumiem, Katalonijā sasniedzot visu laiku karstāko dienu, kāda jebkad ir dokumentēta. Šāda situācija ir izraisījusi katastrofālus meža ugunsgrēkus tādās valstīs kā Kanāda un Grieķija, radot postījumus savvaļas dzīvniekiem un dabiskajiem biotopiem, kā arī ietekmējot vietējo iedzīvotāju veselību.
Eksperti no Eiropas Vidēja diapazona laika prognožu centra (ECMWF), kas atbild par Copernicus Klimata pārmaiņu dienests (C3S) uzsvēra, ka šis pieaugums ir tieši saistīts ar antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām plīts.
C3S direktors Karlo Buontempo brīdināja, ka rekordaugstā temperatūra ir daļa no pieaugošās globālās sasilšanas tendences.
Zinātniskie pierādījumi liecina par cilvēka ietekmi šajā satraucošajā scenārijā, kas pastiprina vajadzību steidzami samazināt emisijas un pieņemt pasākumus, lai ierobežotuglobālā sasilšana.
Ārkārtējais karstuma vilnis ir būtiski ietekmējis cilvēku veselību, un tiek ziņots par vairāk karstuma dūriena, dehidratācijas un citu ar karstumu saistītu slimību gadījumiem.
Sekas pārsniedz veselības problēmas, tieši ietekmējot ekonomiku. Tādas nozares kā lauksaimniecība, tūrisms un enerģētika cieš ievērojamus zaudējumus lauksaimniekiem un tūrisma uzņēmumiem scenārija apstākļos klimatiskie apstākļi arvien neparedzamāks.
OMM ģenerālsekretārs prof. Petteri Taalas norādīja, ka klimata krīze ir sāpīga realitāte un pareģojums par to, kas vēl tikai gaidāms.
Organizācija prognozē, ka pastāv 98% iespēja, ka vismaz viens no nākamajiem pieciem gadiem būs vēl vairāk siltāks nekā 2023. gada jūlijs, un 66% iespēja īslaicīgi pārsniegt vidējās temperatūras slieksni 1,5°C pirmsindustriālais.
Cīņa pret klimata pārmaiņām tagad ir steidzama, un šīs izmaiņas nevar uzskatīt par tādām tikai kaprīze, bet gan kā nepieciešamība aizsargāt planētu un dzīvību tās daudzveidībā formas.
