O Federālā Augstākā tiesa (STF) pagājušajā nedēļā notikušajā sesijā definēja, ka mājmācība Brazīlijā, vai mājmācība, nevajadzētu uzskatīt par likumīgu izglītības līdzekli, kamēr nav likuma, kas to regulē. Pēc lielākās daļas ministru domām, modalitātes pieņemšana jānotiek tikai ar Nacionālā kongresa izdotajiem noteikumiem.
No desmit vēlētājiem tikai Luiss Roberto Barrozu, ziņotājs šajā jautājumā, paziņoja, ka atbalsta mājmācības konstitucionalizācija valstī, uzskatot obligāto uzņemšanu skolā par sava veida par "paternālismu". Tomēr priekšlikums saņēma deviņas balsis pret dažādu iemeslu dēļ. Aleksandram de Morē ir jāatzīst vecāku tiesības rūpēties par savu bērnu izglītību, kā to paredz KF 205. un 227. pants.
redzēt vairāk
IBGE atver 148 vakances tautas skaitīšanas pētniecības aģentam; redz kā…
Publicēts likums, ar ko izveido “Programmu, lai iegūtu…
Joprojām atsaucoties uz Satversmes tekstu, ministrs minēja 226.pantu, kas garantē ģimenes plānošanas brīvību. Tomēr tas jādara sadarbībā ar valsti, un tas ir jāizveido parlamentam apmeklējuma kontroles prasības, pedagoģiskā izvērtēšana un socializācija, tādējādi izvairoties no izvairīšanās skola. Viskritiskāko balsojumu par mājmācību sniedza ministrs Luizs Fukss.
Viņaprāt, Satversme neparedz mājmācības likumību, nosakot vispārīgus noteikumus, kas šo modalitāti neaptver. Turklāt ministre mājas audzināšanu uzskata par vienu no veidiem, kā piesegt vardarbību un vardarbību, kā arī morālo rūdījumu. Kā pamatojumu savam balsojumam Fukss minēja savu pieredzi prokurora amatā, kuras laikā viņam bijusi saskarsme ar nomācošām ģimenēm.
Savā runā viņš komentēja, ka "24,1% bērnu agresoru ir viņu vecāki vai patēvi". Ministre pieminēja arī Ritu Hipolito no Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas, uzsverot pedagoga kā iejaukšanās lomu vardarbības ciklā pret nepilngadīgajiem. Vēl viens arguments, ko izmantoja Luizs Fukss, bija skolas līdzāspastāvēšana, kas teorētiski tiktu novērsta mājmācības situācijās.
Visa diskusija par mājmācības regulējumu izriet no ārkārtas apelācijas 888815, kuras izcelsme attiecas uz mandamusa rakstu, ko 2016. gadā iesniedza ģimene no Riogrande do Sul. Kādas meitenes vecāki pārsūdzēja pašvaldības iestāžu atteikumu izglītot bērnu mājās. Pēc ierašanās valsts līmenī ģimenei tika uzdots reģistrēt savu meitu parastajā skolas sistēmā.
Līdz STF sesijai mājmācība Brazīlijā nebija aizliegta, taču tā saskārās ar šķēršļiem trīs tekstos – Federālajā konstitūcijā, Bērnu un pusaudžu statūtos, kā arī Kriminālkodeksā. Pirmais nosaka, ka izglītība ir publiskās varas loma. Pēdējais savukārt paredz sodīt vecākus, kuri ievēro intelektuālās pamestības sistēmu, ar naudas sodu vai arestu līdz vienam mēnesim.
Neraugoties uz pretējiem viļņiem, Nacionālā mājmācības asociācija (Aned) norāda, ka 7 tūkstoši ģimeņu ir pieņēmušas mājmācību kā bērnu mācīšanas veidu. Visā pasaulē vairāk nekā 60 valstis sniedz juridisku atbalstu izglītības modelim, un ASV ir lielākais atbalstītājs. Brazīlijā 2009. gadā 444. konstitūcijas grozījumu priekšlikums tika izskatīts kongresā, bet 2015. gadā tika atlikts.