Bērnība ir izšķirošs posms mūsu dzīvē, kas veido to, kas mēs kļūstam kā pieaugušie. Tomēr ne visiem ir paveicies ar laimīgu un stabilu bērnību.
Daži no mums aug kā "pazudis bērns“, bez mīlestības, atbalsta un norādījumiem, kas nepieciešami, lai uzplauktu. Diemžēl šāda veida bērnības sekas var saglabāties arī pieaugušā vecumā.pilngadība, kas mūs ietekmē smalkos, bet nozīmīgos veidos.
redzēt vairāk
ASV apstiprina pirmās perorālās zāles pēcdzemdību depresijas ārstēšanai; zināt vairāk
Atklājiet 13 ieradumus, kas padara jūs resnu un traucē zaudēt svaru
Šeit ir dažas pazīmes, kas liecina, ka jūs, iespējams, esat izaudzis kā “pazudušais bērns”, un kā tas varētu jūs ietekmēt šobrīd.
Kad bērnībā mums ir liegta mīlestība un rūpes, var būt grūti uzticēties apkārtējiem cilvēkiem. Šis uzticības trūkums var likt mums veidot emocionālas sienas, apgrūtinot veselīgu un ilgstošu attiecību veidošanu.
Atbalsta un apstiprināšanas trūkums bērnībā var atstāt dziļas pēdas mūsu pašvērtējumā.
Ja esam pastāvīgi kritizēti, atstāti novārtā vai noniecināti, mums ir negatīvs priekšstats par sevi.
Šī zemā pašcieņa var atturēt mūs no sapņu dzīšanās un pilna potenciāla.
Kā “pazudušais bērns” mēs bieži meklējam ārēju apstiprinājumu, lai aizpildītu emocionālo tukšumu, ko jūtam sevī.
Mēs meklējam apstiprinājumu no citiem un kļūstam atkarīgi no citu viedokļiem, lai justos novērtēti.
Šī pastāvīgā apstiprināšanas meklēšana var atstāt mūs neaizsargātus pret manipulācijām un neļaut mums attīstīt veselīgu pašnovērtējumu.
(Attēls: publicitāte)
Kad mēs augam bez skaidrām, veselīgām robežām, mēs varam cīnīties, lai tās nostiprinātu kā pieaugušie.
Mēs varam justies vainīgi, sakot nē, ļaujot citiem pārkāpt mūsu robežas un pārņemt mūs.
Šis uzspiešanas trūkums var izraisīt emocionālu un fizisku izsīkumu, kaitējot mūsu veselībai un labklājībai.
Tāpat kā “pazudušais bērns”, mūs var vajāt bailes no pamestības. Iespējams, mums ir grūti uzticēties cilvēkiem, kas mums pieturēsies, liekot mums rīkoties pašvaki, lai izvairītos no pamešanas.
Šīs bailes var sabojāt mūsu attiecības un neļaut mums izveidot dziļas, jēgpilnas attiecības.
Kad mēs bērnībā nemācāmies tikt galā ar savām emocijām, pieaugušā dzīvē var būt grūti tām stāties pretī.
Mēs varam saspiest jūtas vai eksplodēt dusmu lēkmēs, nezinot, kā veselīgi izteikt savas emocijas. Tas var kaitēt mūsu attiecībām un mūsu garīgajai veselībai.
Grūtās bērnības seku atpazīšana ir pirmais solis ceļā uz dziedināšanu un indivīda izaugsmi. Lai risinātu šādas dziļas problēmas, ir ļoti svarīgi meklēt profesionālu palīdzību, piemēram, terapiju.
Ar laiku un pienācīgu atbalstu ir iespējams pārvarēt sekas a zīdaiņa vecumā kā "pazudušam bērnam" un veidojiet pilnvērtīgu un jēgpilnu dzīvi.
