Vai esat kādreiz nonācis krustcelēs, apdomājot, kuru ceļu izvēlēties, taču esat paralizēts nenoteiktības dēļ? Mūsdienu nestabilajā pasaulē lēmumu pieņemšana var šķist arvien sarežģītāks uzdevums.
Labā ziņa ir tā, ka pagātnes gudrība mums piedāvā pārsteidzošus rīkus, kas joprojām ir spēkā mūsdienu pasaulē, piemēram, "Zālamana paradokss“.
redzēt vairāk
Līderi uzbrukumos: atklājiet BĪSTAMĀS haizivju sugas…
Prioritātes, vai ne? 5 iemesli, lai “es” būtu pirmajā vietā...
Nezinātājam tā ir psiholoģiska parādība, kurā cilvēki bieži vien objektīvāk un skaidrāk domā par svešām problēmām, nevis par savām.
Īsāk sakot, ir vieglāk būt "gudrs” kad jūs konsultējat kādu citu, nevis tad, kad pārdomājat savas bažas. Salamans, leģendārais Izraēlas karalis, kas pazīstams ar savu milzīgo gudrību, ir šīs koncepcijas iedvesmas avots.
Bet kā mēs varam piemērot šo paradoksu savā dzīvē, lai izdarītu labākas izvēles? Šeit ir daži padomi!
Saskaroties ar dilemmu, sāciet, mēģinot redzēt sevi kā ārēju novērotāju. Pajautājiet sev: "Ko es ieteiktu draugam darīt šajā situācijā?" Tas var palīdzēt iztīrīt prātu un ļaut objektīvāk aplūkot savas iespējas.
Izlieciet savas domas uz papīra. Rakstot par problēmu tā, it kā jūs to aprakstītu kādam citam, tas var sniegt jaunu skatījumu.
Emocionāli distancējoties, iespējams, varēsiet ieraudzīt risinājumus, kas iepriekš bija slēpti.
Iedomājieties, ka esat konsultants, kas nolīgts problēmas risināšanai. Ko jūs ieteiktu? Šāda “trešās personas” pieeja ļauj pieiet situācijai bez personīgo emociju un seku smaguma.
(Attēls: atklāšana)
Dažreiz viss, kas mums nepieciešams, ir klausoša auss. Runāšana ar kādu par to, ko piedzīvojat, var būt lielisks veids, kā uzklausīt kāda cita skatījumu, kā arī sakārtot savas domas.
Turklāt, izskaidrojot savu problēmu kādam citam, jūs varat iegūt skaidrību par to, kas patiesībā ir apdraudēts.
Veltiet kādu laiku pašpārbaudei. Meditējot mēs cenšamies novērot savas domas un emocijas bez spriedumiem, it kā mēs būtu trešās puses novērotāji. Šī prakse var veicināt “sālamaniskāku” mentalitāti, pieņemot lēmumus.
Nozīmīga daļa no “Zālamana paradoksa” ir atziņa, ka, domājot par citu cilvēku problēmām, mēs esam mazāk emocionāli, tāpēc mums ir tendence apsvērt ilgtermiņa sekas.
Pieņemot lēmumu, apsveriet nākotni, nevis tikai tūlītēju gandarījumu.
Pēdējais, bet noteikti ne mazāk svarīgi, uzticieties savai spējai izvēlēties. Bieži vien atbilde jau ir mūsos, mums ir vajadzīga tikai neliela palīdzība, lai to ieraudzītu.
Galu galā “Zālamana paradokss” ir ne tikai a rīks pieņemt lēmumus, tas ir aicinājums uz pašrefleksiju un personīgo izaugsmi.
Nākamreiz, kad nonāksit krustcelēs, atcerieties karali Zālamanu un mēģiniet nedaudz distancēties. Jūs varētu būt pārsteigts par atklāto gudrību.
