Izveidojiet vietu diskusijām par pašreizējo izglītības politiku un izvērtējiet, cik daudz ideju plurālisma un cieņas konstitucionālajiem principiem dažādība.
Šie bija galvenie motīvi pagājušajā pirmdienā (30. gads) notikušajai publiskajai uzklausīšanai, lai pēc kopīgās iniciatīvas apspriestu skolotāju vajāšanu Brazīlijā. Deputātu palātas Izglītības un cilvēktiesību komitejas, pamatojoties uz federālo deputātu Talīrijas Petrones (Psol-RJ), Erikas Hiltones (Psol-SP) un profesore Luciene Kavalkante (Psol-SP), piedaloties ministrijas Tālākizglītības, jaunatnes un pieaugušo lasītprasmes, daudzveidības un iekļaušanas sekretariātam (Secadi). izglītības jomā
redzēt vairāk
Klimata plāns: tehniskā grupa startē 8
LEEI kvalificēs 295 tūkstošus skolotāju
Kā IZM pārstāve, Cilvēktiesību izglītības politikas ģenerālkoordinatore, no plkst Secadi/MEC, Erasto Fortes Mendonça, uzskatīja, ka “skolotāju aizstāvēšana aizstāv tiesības uz izglītību studenti”. "Tā kā skolotājs tiek vajāts, tad arī skolēns zaudē ar vajāšanām, kas tiek vērstas pret viņu," viņš norādīja.
Izlasot federālās konstitūcijas preambulu, Mendonsa norādīja, ka Magna Carta noteikto ir nepieciešams likt lietā. "Ir jāievēro tas, ko nosaka Satversme, proti, brālīgas sabiedrības veidošana, kurā visi viens otru ciena kā cilvēku," viņš uzsvēra.
Šajā pasākumā sekretāre arī norādīja, ka pasākumi, lai palielinātu izpratni, novērstu un apkarotu jebkāda veida vardarbību izglītības joma tiek attīstīta pašvaldību, štatu un rajona iestādēs un izglītības sistēmās Federālais.
“Izglītības ministrijai nav tieši nodrošināt šo aizsardzību, bet IZM ir jākoordinē valsts politika, kas ļauj šai aizsardzībai notikt. Tas ir tāpēc, ka mums ir svarīgi nodrošināt izglītības sistēmu autonomiju, kas ir noteikta Konstitūcijā un Brazīlijas izglītības likumdošanā,” skaidroja sekretāre.
Uzklausīšanā piedalījās arī: Cilvēktiesību un pilsonības ministrijas (MDH) Izglītības un kultūras cilvēktiesību speciālista padomdevēja Letícia Cesarino; skolotājs no pašvaldības izglītības tīkla Porto Alegrē (RS); Henriks Mafē; profesore Brazīlijas Universitātē (UnB), Débora Diniz; Federālās Fluminenses Universitātes (UFF) Izglītības fakultātes direktors Fernando Penna; vēstures skolotāja un Coletivo Professores contra Escola sem Partido locekle Renata Akvino; ABC Federālās universitātes (UFABC) profesors Salomao Ximenes, Eiropas Savienības padomnieks Izglītības darbinieki no Santakatarinas (Sinte-SC) un izglītības konsultants no Santakatarīnas štata Juliana Andozio; profesore un pētniece Pâmela Passos un Nacionālās kampaņas par tiesībām uz izglītību programmu un politikas koordinatore Marcele Frossard.
