Ja esat nedaudz vecāks, esat dzirdējis vairākas teorijas par pasaules galu. Jaunākie bija no 1999. līdz 2000. gadam (slavenā tūkstošgades kļūda) un 2012. gadā (kas radīja mājienu uz seno maiju pareģojumu). Tagad Hārvardas universitāte piedāvā jaunu datumu šķietamajai apokalipsei.
Matemātiskais aprēķins, ko 1960. gadā veica universitāšu akadēmiķi, paredzēja sava veida pasaules galu pēc dažiem gadiem. Pētījumu veica Heincs fon Fērsters, Patrīcija M. Mora un Lorenss.
redzēt vairāk
Ķīna nosaka divu gadu mērķi robotu masveida ražošanai…
Uzziniet, kā doties pensijā, izmantojot INSS, nesasniedzot minimālo summu…
Pēc viņu domām, pasaules gals ir paredzēts 2026. gada 13. novembrī. Citiem vārdiem sakot, mums šeit vēl ir jādzīvo trīs gadi.
Zinātnieku pētījums tālajā 1960. gadā nonāca pie secinājuma, ka līdz 2026. gadam pasaulē būs pārapdzīvotība. Rakstā, kas publicēts žurnālā Science, teikts, ka cilvēki bados un centīsies drosmīgi izdzīvot.
“Cilvēku populācija tuvosies bezgalībai, ja tā turpinās pieaugt, kā tas ir bijis pēdējos tūkstoš gados,” teikts vairāk nekā 60 gadus vecajā tekstā.
Ir zināmā mērā acīmredzams, ka zinātnieki pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados veica nepareizu aprēķinu. Un turklāt 63 gados ir noticis daudz.
Viens no punktiem, ko izmanto, lai atspēkotu šo teoriju, ir aplēses par Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), kurā ir (daudz aktuālākas) prognozes. Pēc organizācijas datiem, līdz 2030. gadam pasaulē kopumā būs 8,5 miljardi cilvēku. Un pēc 25 gadiem mums būs 9,7 miljardi iedzīvotāju.
Tomēr tas neko daudz neatvieglo. Mēs nemirsim “apokalipsē”, bet gan pārapdzīvotība zinātniekus joprojām satrauc, jo Zeme piedāvā ierobežotus dabas resursus.
Turklāt iedzīvotāju skaita pieaugums gandrīz vienmēr ir saistīts ar vairāku telpu urbanizāciju. Tā rezultātā var būt raksturīga vides mežu izciršana. Tas tieši ietekmētu klimata pārmaiņas.
Turklāt pastāv nestabila dzīves kvalitāte.
Šie ir punkti, par kuriem mums turpmāk ir jādomā labāk.
Beidzis sociālās komunikācijas specialitāti Gojasas Federālajā universitātē. Aizraujas ar digitālajiem medijiem, popkultūru, tehnoloģijām, politiku un psihoanalīzi.
