elastīgā potenciālā enerģija tā ir enerģija, kas ir saistīta ar elastīgu ķermeņu, piemēram, gumijas lentu, gumijas lentu vai atsperu, elastību un deformāciju.
To iegūst elastīgi ķermeņi, kas pēc deformācijas spēj atgriezties sākotnējā formā.
Pieliekot spēku elastīgam ķermenim, tie deformējas un uzkrājas elastīgā potenciālā enerģija. Šeit darbu veic stiepes izturība.
Saspiestā vai izstieptajā šajos elastīgajos ķermeņos šī enerģija rodas, ja viņiem netiek piemērots atšķirīgs izmērs, kad uz tiem tiek iedarbināts spēks.
Kad gumijas bumba ir saspiesta, tā uzvar elastīgā potenciālā enerģija un rada spēku pret saņemto saspiešanu.
Lielākā daļa lietojumprogrammu no elastīgā potenciālā enerģija ir balstīts uz kinētiskā enerģija ko ražo elastīgi priekšmeti.
Bamperi avarējot deformējas. Šeit tiek absorbēta transportlīdzekļa kinētiskā enerģija, samazinot negadījumus ar transportlīdzekļa pasažieriem. Viņiem ir iespēja pārveidot kinētisko enerģiju elastīgajā enerģijā.
Aprēķina formula ir saistīta ar tās elastīgo konstanti (k) ar ķermeņa deformāciju (x):
Ep = Kx (2) / 2
Ep = elastīgā potenciālā enerģija (J - džouli)
k = elastīgā konstante (N / m)
x = objekta deformācija (m)
elastīgā potenciālā enerģija balstīts uz Huka likums kas mēra elastīgā spēka izturību, kad to rada deformēti ķermeņi, kā arī mehāniskā darba fizisko definīciju.
Huka likums parāda, ka elastīgais spēks rodas elastīgu ķermeņu saspiešanas vai sasprindzināšanas rezultātā. Tas ir spēks, kas parādās tajā pašā virzienā kā darbība, bet pretējā virzienā:
F = kx
Ievērojot Huka likumu, jo lielāks ir atsperes pagarinājums, jo lielāks tā elastīgais spēks.
Citi raksti:
Abonējiet mūsu e-pasta sarakstu un saņemiet interesantu informāciju un atjauninājumus savā e-pasta iesūtnē
Paldies, ka reģistrējāties.
