Antonīms: kas tas ir un kā lietot

Kamēr sinonīms ir cits vārds ar tādu pašu nozīmi kā cits antonīms tam ir pilnīgi pretēja nozīme citam vārdam.

Katram vārdam ir savs antonīms. Lai to identificētu, ir nepieciešams zināt tikai vārdu, kas pauž pretēju ideju, vai zināt prefiksus, kas pārstāv opozīciju.

Pretvārdu var izteikt ar priedēkļiem: des, anti, cita starpā.

Lai labāk saprastu, turpināsim piemērus.

Antonīmu piemēri

Vienkāršākie piemēri ir šādi:

• Garšs Īss;
• Resns tievs;
• Skaisti neglīts;
• Spilgti tumšs;
• Priecīgs skumjš;
• Labs slikts;
• Miegs - pamosties;
• Strādnieks - slinks;
• Prieks - dusmas;
• Mīlestība naids;
• Laime - skumjas;
• Stiprs vājš;

Starp citiem piemēriem mums ir arī daži, kuriem var būt saliktie antonīmi ar tādiem priedēkļiem kā:

• Laimīgs - nelaimīgs;
• Manual - anti-manual;
• Ētiski - neētiski;
• Organizēts - neorganizēts;
• Strukturēts - nestrukturēts;
• Taisnīgs - negodīgs;
• Atbildīgs - bezatbildīgs;
• Labojams - neatgriezenisks;
• Atgriezenisks - neatgriezenisks;
• Darīt - atsaukt;
• Aktīvs neaktīvs;
• Saskaņa - nesaskaņas;
• Būvniecība - dekonstrukcija;
• Indikācija - kontrindikācija;
• Informācija - pretinformācija;
• Pierādījums - atkārtoti pārbaudīt;
• Argumenti - pretargumenti;
• Prestižs - diskreditēt;
• Racionāls - iracionāls;
• Īsts - nereāls;
• Izlemts - neizlemts.

Mēs iesakām arī:Zem vai zem.

Kā antonīmi var veidot antitēzes un paradoksus

Izmantojot šos sarakstus ar pretējiem vārdiem, mēs varam veidot vairākus teikumu piemērus, kas sastāv no divām runas figūrām, kuras mēs jau esam šeit parādījuši: paradoksi un antitēzes.

Atgādinām, ka antitēze apvieno vārdus ar pretējām idejām, savukārt paradokss sastāv no acīmredzami pretrunīgas idejas, bet kurai ir jēga.

Antitēzes:

• "Es uzrādīju nozieguma pierādījumus, bet viņi ņēma vērā pretestību";
• "Ja jūs gatavojaties ar mani apspriest reliģiju, politiku un futbolu, uzlabojiet savus argumentus, jo man ir lieliski pretargumenti";
• "Es nezinu, kā šīs attiecības var darboties. Es esmu neglīts un viņa ir glīta, es esmu nepatīkama un viņa ir jauka, es esmu intraverta un viņa ir ekstraverta, es esmu resna un viņa ir tieva, es esmu nabadzīga un viņa ir bagāta ”;
• “Draugs, sports ir šāds: vienu brīdi tu uzvari, otru zaudē. Vienu brīdi tu esi laimīgs, nākamajā tu esi bēdīgs ”;
• “Lēmumiem ir sekas. Neizlēmīgajiem ir vēl vairāk ”;
• “Jūs rīkojaties kā neracionāls dzīvnieks. Veicot izvēli, jādomā tieši un jābūt racionālākam ”;
• "Es tik ļoti gribēju, lai jūs organizētu tāpat kā jūsu brālis. Bet jūsu istabā viss ir tik neorganizēts, ka jūs apmaldāties tur ”;

Visos šajos teikumos ir runas antitēzes figūra, kas izsaka idejas no antonīmiem. Šis kontrasts ir tas, kas piešķir tekstam nozīmi.

Paradokss:

• "Cik lielā mērā Brazīlija apstāsies ar tik lielu korupciju? Lai vēl vairāk pasliktinātu situāciju, mūsu taisnīgums ir ļoti negodīgs;
• "Ētikas padomes priekšsēdētājs ir tik neētisks."

Iepriekš minētie piemēri ir paradoksāli, jo tie izsaka ideju, kas sākotnēji ir pretrunīga, bet kurai ir pilnīga jēga.

Pirmajā piemērā taisnīgumam ir jākalpo, lai izpildītu savu vārdu. Tādējādi nav nekā pretrunīgāka par negodīgu taisnīgumu, jo, kā teikumā var interpretēt, persona ir daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem, kas ir sašutuši par korumpētu personu nesodāmību, kuras attaisnojusi ES tiesu sistēma vecākiem. Kā arī otrais piemērs, kurā subjekta pārstāvis, kurš cenšas rūpēties par ētiku, rīkojas pretēji tiem, kurus viņam vajadzētu aizstāvēt.

Vai jums patika šī tēma? Tātad, turpiniet pārlūkot mūsu emuāru un uzziniet vairāk par to Portugāļu valoda.