Runāt par sākuma punktu industrializācija Brazīlijā, mums jāseko Brazīlijas vēsturei līdz koloniālajiem periodiem.
Brazīlijas koloniālajos periodos (1500-1815), kurus pārvalda portugāļi, bija daudz mēģinājumu uzsākt industrializāciju, bet politikas ierobežojumu dēļ viņiem neizdevās sasniegt savus mērķus Portugāļu. Tas ir saistīts ar portugāļu ekonomisko principu tajos periodos, kurus sauc par “merkantilismu”. Portugāļi nevēlējās, lai industrializētās Brazīlijas nozares sabojātu vietējās nozares. Tādējādi neviena nozare nespēja izveidot saknes Brazīlijā, lai aizsargātu Portugāles produktus, kas tika tirgoti Brazīlijas teritorijā. (2)
Centieni tika veikti arī Brazīlijas impērijas laikā (1822–1889). Dom Pedro II valdīšanas laikā tādi Brazīlijas uzņēmēji kā Irineu Evangelista de Souza, Visconde de Mauá un ārvalstu grupas ieguldīja dzelzceļā, kuģu būvētavās un bankās. Arī tekstilizstrādājumu, apģērbu, pārtikas, dzērienu un tabakas nozarē bija vērojama ievērojama, bet nevienmērīga paplašināšanās. Diemžēl Brazīlijas ārpolitika atbalstīja lauksaimniecību, kas nozīmēja, ka ārvalstu konkurence atturētu no turpmākas investīcijas industrializācijas procesā. (3) Rezultātā pirmie centieni izrādījās neveiksmīgi.
Tas, kas notika pēc Brazīlijas impērijas beigām, neatšķirās. Apstrādes rūpniecības izaugsme šajā periodā neradīja būtiskas strukturālas izmaiņas (5), kas nozīmē šo industrializāciju Brazīlijā tas praktiski nespēja izmainīt visu Brazīlijas ekonomiku pat laikā tūlīt pēc impērijas Brazīlietis.
Liela mēroga industrializācija Brazīlijā sākās ekonomiskās krīzes pārvarēšanas procesā: kaitējums tam Brazīlijas ekonomika, kas galvenokārt koncentrējās uz kafijas ražošanu, eksperimentēja 1930. gados. Tas notika tāpēc, ka krasi samazinājās kafijas cena pasaules ekonomikā. Gan vienības cena, gan Latīņamerikas eksporta daudzums samazinājās, kā rezultātā to kopējā vērtība 1930. – 34. Gadā bija par 48% zemāka nekā tā bija 1925. – 29. (5) Pārmērīga kafijas ražošanas jauda un Lielā depresija kopā saasināja situāciju valsts ekonomikā, un Brazīlijas valdībai vajadzēja atrisināt gandrīz desmit gadus. Brazīlieši izmisīgi meklēja ekonomisku risinājumu šai problēmai.
Tā kā Brazīlija nebija vienīgā valsts, kas cieta no starptautiskās ekonomiskās krīzes, risinājums bija jāatrod arī daudzām citām Latīņamerikas valstīm. Lai rastu risinājumu šai problēmai, 1940. gadu beigās viens no reģiona vadošajiem ekonomistiem Rauls Prebiss publicēja asu liberālo doktrīnu kritiku. Viņa argumenti bija intelektuālais pamats importa aizstāšanas industrializācijas (ISI) politikai (6), kas valdīja no tā laika līdz 80. gadiem. (7) Importa aizstāšanas industrializācija (ISI) ir tirdzniecības un ekonomikas politika, kuras pamatā ir pieņēmums ka valstij jācenšas samazināt savu ārējo atkarību, izmantojot vietēju rūpniecisko produktu ražošanu (8).
Latīņamerikas līderiem bija divas iespējas, kā reaģēt uz šo pasaules ekonomisko krīzi. Pirmais bija stiprināt saites ar jau industrializētām un attīstītām valstīm, lai nodrošinātu un aizsargātu stabilu tirgus daļu. Un otram bija jāsāk industrializācija. Industrializācijas uzsākšanas mērķis bija panākt lielāku ekonomisko neatkarību un radīt darba vietas strādnieku klasēm. Brazīlija izvēlējās otro iespēju, kuras dēļ valsts industrializējās. Brazīlieši saprata, ka Brazīlija vairs nevar būt atkarīga tikai no primāro preču eksporta un ka tas ir nepieciešams, lai veicinātu ekonomikas dažādošanu. Tāpēc Brazīlijā varētu notikt liela mēroga industrializācija. Šī jaunā brazīliešu izvēlētā ekonomiskā politika ļāva tautai gūt panākumus industrializācijā.
Smagajā rūpniecībā (tērauds, metalurģija, naftas ķīmija, ķīmija utt.) Ir notikusi enerģiska attīstība ražot ražotus produktus, ko vada lieli valsts uzņēmumi (Companhia Vale do Rio Doce, Petrobras, Siderbras utt.). Ievērojams progress ir panākts arī progresīvākās nozarēs: aeronautikā un aviācija, telekomunikācijas, elektronika un mašīnu un citu iekārtu ražošana kapitāls. (9)
Indekss
Lai sīkāk izklāstītu šo tēmu, industrializācijā Brazīlijā galvenā uzmanība tika pievērsta smagajām rūpniecības nozarēm, kā jau minēju iepriekš. Tie ietver dzelzs rūpnīcu, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanu, pārtikas pārstrādi, mēbeļu ražošanu, miecēšanu un ādas izstrādājumus. (10) statistikas dati par dzelzs rūdas ražošanu Brazīlijā no 1911. Līdz 1960 “Starptautiskā vēsturiskā statistika”, mēs viegli varam redzēt, ka palielināts iegūtās dzelzsrūdas daudzums ar laiku. Arī no tabulas par dabasgāzes ražošanu no 1929. līdz 1960. gadam (12), kas sniegta tajā pašā avotā, ir Ir pierādīts, ka dabasgāzi varēja iegūt tikai pēc 1942. Gada un kalnrūpniecība Brazīlijā sāka augt 1950. gadi. Turklāt tabula par jēlnaftas ieguvi Brazīlijā ar grafiku no 1915. gada līdz 1959. gadam (13), kas uzrādīti tajā pašā avotā, parāda arī jēlnaftas ražošanas pieaugumu salīdzinājumā ar ES gadus vecs.
Viena lieta, kurai mums jākoncentrējas, ir tā, ka visām šīm diagrammām ir viena kopīga iezīme: laika gaitā katra kalnrūpniecības produkcija strauji pieaug. Tas nozīmē, ka Brazīlijas valdība ir pievērsusi lielu uzmanību šīm smagajām rūpniecības nozarēm, kas praktiski liek Brazīlijai kļūt par vienu no lielākajām smagās rūpniecības valstīm pasaulē.
Transports ir būtisks arī valsts industrializācijai. Bez labi izveidotas transporta sistēmas visā teritorijā nav iespējams pārsūtīt saražotos produktus un izejvielas.
Visā Brazīlijas vēstures daļā dažādie valsts reģioni ir palikuši izolēti viens no otra, taču tas ir mainījies. krasi pēc Otrā pasaules kara, vispirms pieaugot gaisa transportam un pēc divām desmitgadēm paplašinot moderno ceļu tīkls. (14) Brazīlieši patiešām bija pionieri šajā jomā. Viņi arī apgalvo, ka pirmie vīrieši, kas lido, nav brāļi Raiti, bet gan brazīlietis Alberto Santos-Dumonts. Jebkurā gadījumā visās Brazīlijas galvaspilsētās un nozīmīgajās pilsētās ir liela lidosta, un lielāko daļu mazāko pilsētu apkalpo reaktīvās lidmašīnas. Dažās vietās nav vismaz vienas netīrumu nosēšanās vietas. (15) Šie izcilie gaisa pārvadājumi, kas tika uzturēti visās Brazīlijas daļās, radīja pamatu industrializācijai.
Iepriekš minētās nozares varēja augt daudz lielākā mērā salīdzinājumā ar citām nozarēm, kuras nespēja iegūt valdības atbalstu. Tomēr ir arī citas nozares, kas arī ir bijušas veiksmīgas, neskatoties uz nepietiekamo atbalstu. Telekomunikācijas, elektronika, kā arī citu mašīnu un cita kapitāla aprīkojuma ražošana uzlabojās arī Brazīlijas industrializācijas periodā.
Īsāk sakot, Brazīlija ir kļuvusi par vienu no vadošajām rūpnieciski attīstītajām valstīm, kas atbalsta visas iespējamās rūpnieciskās darbības šķirnes. Tā kā industrializācija bija notikusi Brazīlijā, vietējā ražošanas nozare 30. un 40. gados ārkārtīgi pieauga. Importa aizstāšanas industrializācijas stratēģija tiešām darbojās.
Iekšzemes ražo ilglietojuma preces (drēbes, apavus utt.) Un ar celtniecību aizstāja no milzīgās tērauda rūpnīcas Volta Redondā tika sperti pirmie soļi pusfabrikātu nomaiņā pabeigts. Liela daļa esošās rūpniecības bāzes tomēr tika izveidota 30 gadu laikā no 1950. līdz 1980. gadam, kuru laikā bija pārsteidzošs izaugsmes lēciens, kas gadā vidēji palielināja IKP par 7% (kas atbilst 4,3% uz vienu IKP) iedzīvotājs). Šajā periodā Brazīlija varēja aizstāt arī importētas ilglietojuma preces, sākot ar automašīnām; 50. gadu beigās gandrīz visi pasaules lielākie ražotāji nolēma pilnībā sākt automašīnu ražošanu Brazīlijā, pilsētas aglomerācijā ap Sanpaulu. (16) Kopš 1967. gada Brazīlijas rūpniecība ir ieguldījusi vairāk iekšzemes kopprodukta nekā lauksaimniecība.
Vienmēr domājot par to, lai jums (izglītības un pārvērtību lasītājiem) būtu viegli, mēs nolēmām veikt visus Industrializācijas Brazīlijā kopsavilkumslejupielādei PDF formātā.
Lai piekļūtu materiālam, pārbaudiet šo saiti un lejupielādējiet:
Lejupielādēt PDF formātā.
Šis video būs veltīts industrializācijai Brazīlijā laikā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam.
Industrializāciju Brazīlijā var iedalīt četros periodos, sk .:
Abonējiet mūsu e-pasta sarakstu un saņemiet interesantu informāciju un atjauninājumus savā e-pasta iesūtnē
Paldies, ka reģistrējāties.
