Šķaudīšana ir aizsargmehānisms, un tas faktiski kalpo, lai atslogotu un attīrītu mūsu deguna ejas, atbrīvojoties no alergēniem un mikroskopiskiem vīrusiem. Tomēr ir ierasts, ka dažkārt mūsu ķermenis neparastos apstākļos reaģē ar šķaudīšanu. Zinot to, šajā rakstā mēs paskaidrosim kas izraisa šķaudīšanu un kas notiek tajā brīdī. Redzēt vairāk!
Lasīt vairāk: Uzziniet, kā tīrīt saldējuma traipus no drēbēm
redzēt vairāk
Gēnu terapijas acu pilieni sniedz cerību miljoniem cilvēku…
Labāka veselība divās dienās: pārsteidzošā beigu treniņu efektivitāte…
Ir daudz iemeslu, kas liek mums šķaudīt, taču kopumā, kad mēs jūtam kutināšanu degunā, mūsu deguna blakusdobumos mēģina iekļūt svešķermenis. Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās medicīnas bibliotēkas datiem, iepazīstieties ar visbiežāk sastopamajiem šķaudīšanas cēloņiem:
Papildus šiem uzskaitītajiem trigeriem, kas ir visizplatītākie, ir arī savdabīgākie. Piemēram, cilvēki, kuri šķauda, kad pēkšņi tiek pakļauti ļoti spilgtai gaismai vai skatās tieši saulē. Šis reflekss, ko sauc par fotisko šķaudīšanu, ir reakcija, par kuru mums joprojām nav daudz zināšanu, tomēr lielākā daļa pētījumu liecina, ka tas ir kaut kas daļēji ģenētisks.
Šķaudīšana notiek, kad degunā nokļūst kaut kas neparasts un kairinošs. Tādējādi iebrucējs paliek degunā, stimulējot mūsu nervu galus, kas nosūta brīdinājuma ziņojumus mūsu smadzenēm. Kad tas notiek, notiek fiziska reakcija, kas liek mums šķaudīt. Tomēr šķaudīšana katram cilvēkam ir atšķirīga, jo katram cilvēkam ir atšķirīga plaušu kapacitāte, turklāt deguna, rīkles un mutes uzbūve ir unikāla.
Turklāt, lai cik vilinoši būtu aizturēt šķaudīšanu, eksperti saka, ka tas nenāk par labu jūsu veselībai. Galu galā šķaudīšana rada spēcīgu spiedienu, kas, ja tas netiek atbrīvots, var salauzt bungādiņas vai pat acu un smadzeņu asinsvadus. Visbeidzot, ir arī fakts, ka baktērijas, vīrusi un citi kairinātāji, kas nav izvadīti, var tikt novirzīti uz ausi, izraisot infekciju.
