Skolotāju apmācībai vajadzētu būt vairāk orientētai uz praksi un kompetencēm, kā iesniegti priekšlikumi, kas iekļauti Kopējā pamatizglītības skolotāju sagatavošanas nacionālajā bāzē priekš Izglītības ministrija (IZM).
Bāzei būtu jāvada profesoru sagatavošana pedagoģijas grādu un kursu pasniedzējiem visās valsts koledžās, universitātēs un valsts un privātajās izglītības iestādēs.
redzēt vairāk
Programma “Atlanticas” aizved melnādainās, pamatiedzīvotājus un kvilombolas sievietes uz…
Apstiprināts: Samsung patiešām ražo salokāmus ekrānus...
Saskaņā ar bāzi, sākot no pirmā semestra, topošajiem skolotājiem vismaz reizi nedēļā būtu jāveic praktiskas nodarbības skolā. Katrai koledžai vai izglītības iestādei jābūt saistītai ar vienu vai vairākām pamatizglītības skolām.
Modeli iedvesmojusi medicīnas rezidentūra un citu veselības profesionāļu pieredze. Pedagoģiskā rezidentūra ietver augstākās izglītības pasniedzēja uzraudzību un atbalsta kursu pastāvīgs personāls, kurā ir pieredzējuši speciālisti no skolas vai mācību vides, kurā dzīvesvieta.
Papildus praktiskajām aktivitātēm iedzīvotājiem būs jānovēro, jāanalizē un jāierosina iejaukšanās skolā. Arī dzīvesvieta ir jāregulē ar saviem noteikumiem.
Pamatlīnija arī liecina, ka skolotāju mācīšanās ir orientēta uz kompetencēm. Saskaņā ar MEC, kompetence ir domēnu kopums. “Skolotājiem nepietiek tikai ar konceptuālām zināšanām vai pārraides spējām, viņiem ir jāattīsta attiecību meistarība, spēja dzīvot dažādās klases situācijās un būt uzticīgam savam profesionālajam darbam”, saka The tekstu.
Nākotnes skolotāji jāapmāca, pamatojoties uz 10 vispārīgām prasmēm, tostarp "izprast un izmantot vēsturiski konstruētas zināšanas, lai varētu mācīt realitāte, iesaistoties skolēnu mācībās un viņu pašu mācībās, sadarbojoties, lai veidotu taisnīgāku, demokrātiskāku un iekļaujošāku sabiedrību” un „pētniecība, izpētīt, pārdomāt, veikt kritisku analīzi, izmantot radošumu un tehnoloģiskos risinājumus, lai atlasītu, skaidri organizētu un plānotu izaicinošu, saskaņotu un efektīvu pedagoģisko praksi nozīmīgs”.
Papildus vispārīgajām prasmēm dokumentā ir minētas specifiskas attīstāmās prasmes: profesionālās zināšanas, profesionālā prakse un profesionālā iesaistīšanās.
Saskaņā ar Kopējo nacionālo pamatizglītības skolotāju sagatavošanas bāzi, pēc iestāšanās skolās skolotāji iesācējiem vajadzētu būt līdzi pieredzējušākiem, kuriem būs mentoru loma, vadot un palīdzot iesācēji.
Lai izietu no pārbaudes laika, skolotājam būs jāparāda noteiktas bāzē paredzētās prasmes un kompetences. Viņam ir jāuzrāda portfolio, un viņu novērtē mentors un skolas vadības komanda.
Vēl viens priekšlikums ir, lai profesori turpinātu mācīties arī pēc koledžas beigšanas. Šīs apmācības notiks trīs līmeņos: skolu tīklos, kur vadītāji organizēs kursus un plānos apmācību aktivitātes; ārēji, piedaloties izglītojošos pasākumos, kursos un pēcdiploma kursos; un pašās skolās, kurām būtu jāorganizē apmācību pasākumi ar skolotājiem.
MEC ierosinājums ir, ka skolotāji virzās karjerā atbilstoši noteiktu prasmju un iemaņu attīstībai. Būs četri zināšanu līmeņi: sākotnējā, pamatstudiju absolventam; pārbaudes laiks, iesācējiem; ļoti efektīva, tiem, kuri savā karjerā ir augstākā līmenī un kuriem ir jāpierāda sarežģītas prasmes; un vadītājs, kurš būs visaugstākajā līmenī un kuram būs plašāki pienākumi un saistības.
Pēc ministrijas domām, priekšlikums karjeras plānam un tālākizglītībai būtu jāapspriež ar valsts un pašvaldību pārstāvniecībām.
Kontinentālas dimensijas valstī “ir svarīgi izveidot nacionālu koordināciju kvalitātes mērītāji un rīcības pēcpārbaude dažādos valdības līmeņos”, piebilst MEC. Nolūks ir piedāvāt vadības instrumentu, “kas pārsniedz amatus un algas”.
Bāzē tiek sniegti priekšlikumi par skolēnu snieguma valsts eksāmena (Enādes) pārveidošanu, lai tas būtu ikgadējs un kalpotu kā pedagoģiskā kvalifikācija. Enāde novērtē bakalaura studentus viņu apmācības beigās. Šobrīd eksāmens katru gadu tiek piemērots dažādām kursu grupām un vienu un to pašu kursu vērtē reizi trijos gados. Priekšlikums paredz, ka eksāmens jākārto visiem tiem, kas beidz grādu.
Saskaņā ar bāzi bakalaura studenti varētu kārtot eksāmenu absolvēšanas laikā vai pēc absolvēšanas un, ja to apstiprina, varētu kvalificēties par skolotājiem. Pēc IZM priekšlikuma, eksāmens varētu kalpot arī kā daļa no pieteikšanās publiskajos konkursos. Mape uzskata, ka priekšlikums vēl jāapspriež un jāregulē.
Dokumentā arī ierosināts izveidot nacionālu izglītības speciālistu akreditācijas un apmācības institūtu, kas koncentrētu visus darbības šodien dažādās MEC nozarēs, piemēram, sākotnējās apmācības kursu akreditācija, apmācības politikas formulēšana, novērtēšana un uzraudzību.
Kopējā valsts pamatizglītības skolotāju sagatavošanas bāze tiks pārsūtīta Nacionālajai izglītības padomei (CNE), un pirms apstiprināšanas tā tiks apspriesta.
Pēc tam, lai tas stātos spēkā, tas būs jāhomologē EMK. No dokumenta izglītības iestādēm būs jāsagatavo pašiem savas mācību programmas un jāapmāca skolotāji, kas būs atbildīgi par topošo skolotāju sagatavošanu.
Kopējā valsts pamatizglītības skolotāju apmācības bāze ir daļa no virknes izmaiņu, kurām Brazīlijā jānotiek no bērnudārza līdz vidusskolai. Pērnā gada nogalē IZM apstiprināja Nacionālo vienoto bērnudārza un pamatizglītības programmu bāzi. Dokuments nosaka minimumu, kas jāmāca visās valsts un privātajās skolās.
Šā mēneša sākumā Nacionālā izglītības padome (CNE) apstiprināja Vidējās izglītības valsts kopējo mācību satura bāzi, kas tuvākajās dienās būtu jāratificē IZM.
Kā norāda MEC, skolotāju sagatavošanas pamatā ir mērķis pielāgot universitātēs mācīto tam, kas jaunajiem skolotājiem būtu jāpiemēro klasēs. Jaunajai bāzei vajadzētu runāt ar rezolūciju, ko arī apstiprinājusi CNE un ratificējusi MEC 2015. gadā. Cita starpā rezolūcija nosaka, ka skolotāju apmācība būs ilgāka un vairāk vērsta uz praksi klasē.
