Jūs noteikti esat dzirdējuši par lasīšanas paraduma nozīmi mūsu dzīvē, vai ne? Būtiski, lai šis ieradums tiktu izkopts bērnu un jauniešu vidū, un tāpēc svarīga ir ģimenes un skolas līdzdalība šajā procesā. Šie divi aģenti ir atbildīgi par kompetentu lasītāju veidošanos, kas spēj ne tikai atšifrēt kodu, bet arī interpretēt un asimilēt informāciju, kas vēlāk tiks pārveidota zināšanas.
Tomēr mēs reti apstājamies, lai padomātu par to, kas ir lasīšana. Mēs arī nejautājam sev, kāpēc un kā lasīt. Uz šiem jautājumiem var atbildēt dažādos veidos, kas atklās lasīšanas koncepciju, kas izriet no pārņemtā priekšmeta, valodas, teksta un nozīmes koncepcijas. Nav šaubu, ka lasīšana ir darbība autora ideju uztveršanai, kas ir atkarīga arī no lasītāja pieredzes un zināšanām. Tā ir darbība, kas liek lasītājam koncentrēties uz tekstu, uz tā linearitāti; tādējādi lasītājs veic atpazīšanas, reproducēšanas un interpretācijas darbību.
redzēt vairāk
Rīt beigsies pieteikšanās Unicamp rakstīšanas darbnīcai
Encceja prasa eseju-argumentatīvu rakstīšanu
Lasīšana jāsaprot kā teksta un subjekta mijiedarbība. Tādā veidā mēs varam apliecināt, ka lasīšana ir ļoti sarežģīta interaktīva nozīmju radīšanas darbība, kas notiek, balstoties uz lingvistiskajiem elementiem, kas atrodas teksta virsmā un tā veidā organizācija. Jāņem vērā lasītāja pieredze un zināšanas, kuram jāsniedz vairāk nekā lingvistiskā koda zināšanas: jums ir jābūt arī lingvistiskām zināšanām, lai atšifrētu esošo tiek lasīts.
Lasīšana nav pasīvs process: lasītājam ir jāveic aktīvs darbs, lai saprastu un interpretētu tekstu. sākot no jūsu mērķiem, jūsu zināšanām par tēmu, par autoru, visu, ko jūs zināt par valodu utt. Patiesā nolasīšana notiek atlases, paredzēšanas, secinājumu un pārbaudes procesos, jo tie ļauj lasītājs kontrolē to, kas tiek lasīts, tādējādi pieņemot lēmumus, saskaroties ar izpratnes grūtībām, lai viņš varētu virzīties uz priekšu, meklējot precizējumiem. Tāpēc lasītājs ir nozīmes veidotājs, aktīvs subjekts procesā, nevis tikai pasīvs uztvērējs.
Ir arī vērts atcerēties, ka mijiedarbība starp teksta saturu un lasītāju ir atkarīga no viņu motivācijas un nodoma, jo procesu vienmēr nosaka lasīšanas mērķi. Piemēram, mēs lasām avīzes un žurnālus (fiziskus vai virtuālus) ar skaidru mērķi būt informētiem; citi teksti, kurus lasām ar mērķi veidot akadēmiskus darbus (disertācijas, tēzes, grāmatas, zinātniskie žurnāli); joprojām ir tie, kuriem mēs piekļūstam prieka nolūkos (dzejoļi, noveles, romāni) un, protams, tie ar kurām konsultējamies (vārdnīcas, katalogi) un arī tās, kuras mums ir pienākums izlasīt (rokasgrāmatas, bukleti). Nav nozīmes žanram vai teksta veidam: lasīšanu vadīs lasītāja mērķi.
Ja mēs ņemam vērā faktu, ka lasīšana ir atkarīga no lasītāja zināšanām, mēs pieņemam arī to pašu lasīšanu var radīt nozīmju daudzveidību: viens un tas pats teksts dažādiem lasītājiem var radīt nozīmju daudzveidību. sajūtas. Lai mēs neekstrapolētu teksta nozīmes, ir svarīgi pievērst uzmanību tekstā esošajām zīmēm. Ir teksti, kas pieļauj lielāku nozīmju dažādību, un tas būs atkarīgs no tā, kā tas tika izveidots. Skatiet tikai vienu piemēru:
ES tevi vairs nemīlu
Es melošu to sakot
Es joprojām gribu tevi kā vienmēr gribēju
Esmu par to pārliecināts
nekas nebija velti
Es to sevī jūtu
tu neko nedomā
Es nevarēju pateikt vairāk nekā
Es baroju ar lielu mīlestību
Es jūtos arvien vairāk
Es tevi jau aizmirsu!
Un es nekad neizmantošu šo frāzi
Es mīlu Tevi!
Piedod, bet man jāsaka patiesība
Ir par vēlu.
Vai jūs izlasījāt dzejoli? Tagad mēģiniet lasīt no apakšas uz augšu:
Ir par vēlu.
Piedod, bet man jāsaka patiesība
Es mīlu Tevi!
Un es nekad neizmantošu šo frāzi
Es tevi jau aizmirsu!
Es jūtos arvien vairāk
Es baroju ar lielu mīlestību
Es nevarēju pateikt vairāk nekā
tu neko nedomā
Es to sevī jūtu
nekas nebija velti
Esmu par to pārliecināts
Es joprojām gribu tevi kā vienmēr gribēju
Es melošu to sakot
ES tevi vairs nemīlu.
Vai tu redzēji? Saistībā ar tekstu viens un tas pats lasītājs varēs veikt divus diametrāli pretējus lasījumus: nolasījumā no augšas uz leju pavedienu diriģents Es tevi vairs nemīlu vadīs nozīmju radīšanu, savukārt lasījumā no apakšas uz augšu vadošais pavediens esmu es tu ES mīlu. Kā piemēru mēs vēlamies uzsvērt, ka viens un tas pats teksts var radīt dažādus lasījumus!
Šīs atšķirības nozīmju radīšanā var rasties arī tekstā esošu lingvistisko faktoru dēļ, faktori, kas var apgrūtināt izpratni, piemēram: leksika (noteikta vārdu kopa valoda); sarežģītas sintaktiskās struktūras, ko raksturo pakārtotu elementu (pakārtotu klauzulu) pārpilnība; cēlonis/seka, telpiskās, laika attiecības; pieturzīmju trūkums vai šo zīmju neatbilstoša lietošana.
Kā tad tādu novērst faktori, kas apdraud teksta interpretāciju? Mums arvien vairāk ir jāvelta sevi lasīšanas misijai, jālasa vairāk un vienmēr, lai mēs varētu apgūt portugāļu valodas zināšanas. Lai saprastu dažādus tekstus, ar kuriem saskaramies ikdienā, ir nepieciešams ar tiem mijiedarboties, mijiedarbībai, kurai jābūt dinamiskai un kas būs atkarīga no lasītāja zināšanām.
[box type=”info” align=”” class=”” width=””]
“Ja lasīšana ir sajūtu veidošanas darbība, kas paredz autora, teksta un lasītāja mijiedarbību, ir nepieciešams ņemiet vērā, ka šajā darbībā papildus norādēm un zīmēm, ko piedāvā teksts, zināšanas par lasītājs".
Ingedore Vilja Koha
[/box]
Luana Alvesa
Beidzis Vēstulē
