Mums portugāļu valodā ir daži runas veidi, kas pazīstami kā tiešā runa, netiešā un netiešā bezmaksas, teksta formas, kas iet pēc autora ieceres, prezentējot kāda teksta sarunu biedru runas, demonstrējot viņu teikto vai domāšanu. Apskatīsim, kas ir katrs no tiem, to atšķirības un kā mēs varam tos interpretēt vai rakstīt tekstus ar to lietojumu:
O tiešā runa ir tāds, kurā stāsta stāstītājs uzticīgi pasniedz varoņu runu. Šāda veida runā stāstījumā ir pauze, lai autors varētu citēt dialogu, kas demonstrē katra varoņa runas īpašības, cita starpā var būt akcenti, slengs aspektiem. Runas norāda, izmantojot domuzīmi, un parasti tiek lietoti deklaratīvie darbības vārdi, piemēram, jautāja, atbildēja, teica, ievērojiet zemāk redzamo piemēru:
redzēt vairāk
Rīt beigsies pieteikšanās Unicamp rakstīšanas darbnīcai
Encceja prasa eseju-argumentatīvu rakstīšanu
Tāpēc Jānis devās pie ārsta un viņam pastāstīja Viņš jautāja:
– Dakter, cik daudz laika man atlicis?
O netiešā runa ir tāds, kurā stāstītājs apraksta varoņu teikto, pastāstot lasītājam notikušo. Šajā gadījumā teiktajam nav ticama atveidojuma, tāpēc tā tiek uzskatīta par netiešu runu tādā veidā, ka tā ir klātesoša visā tekstā bez pauzēm. Tiek demonstrētas katra sarunu biedra runas īpašības, taču izplatīta ir arī deklaratīvo darbības vārdu lietošana. Ņemiet vērā piemēru:
Žoau nobažījies jautāja ārstam, cik daudz laika viņam atlicis dzīvot.
O brīva netiešā runa tā ir divu runas veidu kombinācija vienā teikumā, lai stāstītājs patiesi izklāsta varoņu teikto, bet izmantojot runu netiešā, kurā viņš pats stāsta teikto, tas ir, nav rindu atdalīšanas kā tiešā runā, bet tiek saglabātas pieturzīmes, piemēram, pratināšanas, izsaukumiem. Šeit parasti tiek lietoti arī deklaratīvie darbības vārdi, ievērojiet piemēru:
Žoau visu dienu bija nobažījies par tikšanos ar savu ārstu pēcpusdienas beigās. Ierodoties tur, viņš identificējās ar reģistratūru un gaidīja, kad viņu izsauks. Viņš vairs nevarēja ciest gaidīt, prasot: Dakter, cik man vēl laika? Viņa atbilde, protams, nenāca uzreiz. Ārsts centās būt piesardzīgs, līdz beidzot atskanēja atbilde: lēš, ka tev ir jādzīvo seši mēneši, mans dārgais Žoau.
Tāpēc kopsavilkumā mēs varam nodalīt runu veidus, uzrādot tos un to piemērus zemāk esošajā tabulā, skatiet:
runas veidi |
Kas ir |
Piemēri |
Tiešā runa |
Tā ir tā, kurā stāstītājs uzticīgi citē varoņu rindas ievilkums, apturot stāstījumu šim nolūkam |
Pēc visiem notikumiem Marija jautāja Žoau: – Kā tu varēji ar mani to nodarīt, Žoau? Esmu ļoti sarūgtināts. |
Netiešā runa |
Tas ir tas, kurā autors saka varoņu teikto, kas ir stāstā notikušā netieša apraksta veids. |
Pēc visiem notikumiem Marija, ļoti sarūgtināta, jautāja Žoau, kāpēc viņš ar viņu to nodarījis. |
brīva netiešā runa |
Tā ir divu runas veidu kombinācija. Šādā veidā varoņu runa ir iekļauta stāstītāja runā |
