Tikai 27% Brazīlijas valsts skolu piedāvā pilna laika izglītību. Šī statistika atspoguļo realitāti, kas atšķiras no tās, ko definējusi federālā valdība Nacionālajā izglītības plānā (PNE).
Saskaņā ar PNE mērķiem līdz 2024. gadam 50% no publiskajā tīklā esošajām iestādēm jāpiedāvā pilna laika izglītība. Tomēr NVO Todos Pela Educação publicētie dati liecina, ka modalitātes pieaugums kopš 2013. gada ir bijis mazāks par prognozēto.
redzēt vairāk
Lauki “Mana māja, mana dzīve”: uzziniet, kas ir…
Supertaifūns ar vēja ātrumu līdz 230 km/h satrauc iedzīvotājus…
Tagad, 2023. gadā, federālā valdība ir paziņojusi par pasākumiem, lai veicinātu uzņemšanu integrālā izglītība. Jaunais mērķis ir līdz 2026. gadam sasniegt 3,2 miljonus valsts skolu audzēkņu ar pilna laika izglītību.
Taču Ivanam Gontijo, NVO Izglītības politikas vadītājam, diez vai mērķis tiks sasniegts. Viņam galvenais šķērslis ir investīciju trūkums, jo integrālā modalitāte rada lielas izmaksas.
"Izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā nepilna laika uzņemšana, un galvenais faktors ir pārtika," ziņu portālam Poder 360 sacīja Gontijo.
Integrētajā mācību modalitātē skolai jāpiedāvā mācību programmas aktivitātes, papildu darbības un palīdzība skolēnam, piemēram, ēdināšana.
PNE 6. mērķis ir teksts, kas aizstāv visaptverošas izglītības nozīmi valstī. Valdības teksts apstiprināts likumā 13.005/2014 un nosaka, ka nacionālais mērķis ir:
"Piedāvājiet pilna laika izglītību vismaz 50% (piecdesmit procentos) valsts skolu, lai apkalpotu vismaz 25% (divdesmit piecus procentus) no izglītības audzēkņiem pamata".
Taču dekrēts ir spēkā 10 gadus, tas ir, mērķis jāsasniedz līdz 2024. gadam. Tomēr pilna laika izglītība kopš 2013. gada ir augusi tikai par 5,7%.
(Attēls: Freepik/Playback)
Lai gan projekts prezentē izglītības stimulēšanas stratēģijas, tā īstenošana joprojām saskaras ar vairākiem finansiāliem un strukturāliem šķēršļiem, kas kavē tā paplašināšanos.
Piemēram, skolotājiem un citiem izglītības speciālistiem ir jābūt gataviem un pieejamiem, lai apmierinātu visu pedagoģisko pieprasījumu.
Gontijo uzsver, ka daļējās mācību nodaļās ir līdz trim maiņām, savukārt pilna laika skolās ir tikai viena. Tāpēc iestādei ir jābūt infrastruktūrai, lai nodrošinātu mācību un ārpusskolas aktivitātes.
Neskatoties uz to, valsts visaptverošais izglītības plāns spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību un pieredzi, kas spēj attīstīt daudz vairāk nekā tradicionālā mācību programma.
Taču līdz šim visaptverošās izglītības projekts Brazīlijā nav saņēmis nepieciešamo struktūru un investīcijas līdz 2024. gadam sasniedzamajam mērķim.
