Iepriekšējos laikos iedzīvotāji tika pakļauti ļoti dīvainām un pilnīgi eksperimentālām procedūrām, papildus zālēm bez pierādītiem efektivitātes pētījumiem. Šāda ārstēšana mūsdienās būtu uzskatāma par absurdu. Tāpēc pārbaudiet dažus dīvainas metodes, kas jebkad izmantotas slimību ārstēšanā senajā medicīnā.
Lasīt vairāk: Vai zinājāt, ka Coca-Cola dzeršana var novājināt jūsu kaulus?
redzēt vairāk
Skolas direktors delikāti iejaucas, pamanot skolēnu, kurš valkā vāciņu…
Māte informē skolu, ka 4 gadus vecā meita, kura gatavo pusdienas, var…
Apskatiet dīvainākās ārstēšanas metodes, ko izmanto dažu slimību ārstēšanai:
19. gadsimtā, ja jūs iekļuvāt negadījumā, kura rezultātā tika gūts dziļš iegriezums, pacients varēja iziet no ārsta kabineta ar milzīgu zirnekļa tīklu, kas bija aptīts ap brūci. Tas ir tāpēc, ka tika uzskatīts, ka materiālam piemīt antikoagulanta un ārstnieciskas īpašības.
Ļoti tradicionāla viela austrumu medicīnā, 19. gadsimtā čūsku eļļu izmantoja locītavu sāpju un reimatisma ārstēšanai. Tā kā materiālam ir omega 3, kam ir viegla pretiekaisuma iedarbība, šis drudzis izplatījās visā pasaulē.
Lielbritānijā 1600. gados daudzi uzskatīja, ka dažiem cilvēkiem stostās, jo viņiem bija "cieta mēle". Tātad, lai to mīkstinātu, risinājums bija iedzert karstvīnu. Atšķirībā no 19. gadsimtā ierosinātās ārstēšanas, kas sastāvēja no pacienta mēles pārgriešanas uz pusēm.
Astma tika novērota elpceļu obstrukcijas rezultātā. Tāpēc viņa ārstēšana sastāvēja no dzīvas zivs norīšanas, nekošļājot. Tādā veidā viņš bija atbildīgs par to, lai “apēstu” visu, kas bloķēja gaisa plūsmu.
17. gadsimtā aizcietējumus ārstēja ar klizmu, kas ir šķidruma ievadīšana caur anālo ceļu. Lai arī tā joprojām ir izmantota metode, savulaik ārsti ieteica maisījumus ar medu, kviešu vai kukurūzas pārslām, zāļu tēju un pat kafiju, ko mūsdienās nedara.
