Ko tu domā par disciplīnas, ko māca attālināti (EaD) augstskolā? Šis ir viens no Nacionālās izglītības padomes priekšlikumiem sabiedriskajā apspriešanā, kas sākās šo otrdien (09). Tā sauktajām “Valsts izglītības satura vadlīnijām” šim solim būtu jāatjaunina pašlaik izmantotais formāts, kas, starp citu, tika saistīts 2012. gadā.
Dokumentā CNE meklē ieteikumus par formātu un saturu, ko māca izglītības starpposmā. Starp Padomes minētajām pozīcijām ir distances aktivitātes, kas veidotu 20% līdz 30% no kopējās darba slodzes. Tekstā minēts, ka tas ietvertu pamata vispārējās apmācības un mācību programmas apmācību maršrutus.
redzēt vairāk
IBGE atver 148 vakances tautas skaitīšanas pētniecības aģentam; redz kā…
Publicēts likums, ar ko izveido “Programmu, lai iegūtu…
Taču prasība ir, lai skolēnam būtu līdzi skolas koordinācijas un mācībspēki. Vidusskolas slodzi varētu veidot dažādas aktivitātes, piemēram, konvencionālās nodarbības, dalība tajās brīvprātīgais darbs, prakses, kursi, darbnīcas, orientētas pedagoģiskās aktivitātes un ieguldījums sabiedrībā.
Katram atvēlētajam laikam jāatbilst iestādes vai izglītības tīkla noteiktajiem kritērijiem. Sabiedriskās apspriešanas teksts paredz šo darbību papildu apliecināšanu un izteikšanu skolēna skolas uzskaitē. Joprojām saskaņā ar jaunajām vadlīnijām katra pašvaldība varēs piedāvāt “vairāk nekā vienu apmācību maršrutu”, kas attiecas uz jau piedāvātajiem vidējās izglītības reformā, tas ir:
Sabiedrisko apspriešanu Valsts izglītības padome jau ir atklājusi un ierosinājumus pieņem līdz 23. oktobrim pa e-pastu: [email protected].
Pasākums, kas paredz tālmācības priekšmetu iekļaušanu vidusskolā, ir radījis zināmas domstarpības, tostarp nav panākta vienprātība pašā Izglītības ministrijā. Ar piezīmi Pasta paziņoja, ka nepiekrīt CNE izvirzītajam priekšlikumam un nav nosūtījis nekādus ierosinājumus par EaD ieviešanu.
CNE prezidents Eduardo Dešāns norāda, ka daži punkti vēl tiek vērtēti, piemēram, vai formātā tiktu iekļauti Nacionālās kopīgās mācību bāzes (BNCC) obligātie priekšmeti. Pasākumam vēl ir jāiziet publiska apspriešana un jānobalso, lai tas nonāktu EMK. Ja tas tiks apstiprināts, tas ļaus skolām definēt savus rīkus un modeļus.
CNE ietvaros pastāv domstarpības par EaD ieviešanu vidējā izglītībā. Pretēji “konservatīvisma atstāšanai”, ko apgalvoja Dešāns, padomes loceklis Sezars Kalegari, saskata modalitāti kā šķērsli, lai gūtu līdzāspastāvēšanas mācības, ko sniedz klātienes mācīšana.
Eksperti arī uzskata, ka EaD ir kaitīgs studentiem. Intervijā G1 Sanpaulu Valsts universitātes (Unesp) profesors Žoau Kardoso Palma Filju min, ka modele pašreizējā situācija jau rada grūtības un ka jauniešiem nav apmācības, kas ļautu neklātienē uzraudzīt saturu.
Palma Filju norāda arī uz vidējās izglītības kvalitātes līmeņa pazemināšanos. Pēc viņa teiktā, “skolotāji nebija apmācīti sagatavot nodarbības un materiālus tālmācībai. Tas viss būtu nekontrolējams un bez pavadības. Tur skolēniem ir vajadzīgs skolotājs, lai nekavējoties kliedētu šaubas”.
Arī G1 SPRK-SP Izglītības fakultātes vadītāja Neile Noffs bija pret EaD ieviešanu vidusskolā. Papildus socializācijas jautājumam skolotāja min skolu infrastruktūru. “Esmu sekojis līdzi to studentu grūtībām, kuriem nav pieejams internets. Skolām jābūt vairāk datoru un stabilai sistēmai”.
Neredzot pasākumu kā dzīvotspējīgu risinājumu, Nofs min, ka modelis varētu būt pat interesants tālākizglītībai, bet ne vidusskolas sākuma posmam. Tādējādi tajā ir ierosināts koncentrēties uz to, kā noturēt skolēnus skolā, kā arī padarīt viņus kritiskākus un apzinātākus.
Nacionālais izglītības studiju un pētniecības institūts Anísio Teixeira (INEP) norāda, ka 2702 Brazīlijas pilsētās ir tikai viena skola, kas piedāvā vidējo izglītību. Vairāk nekā 880 ir divas nodaļas, kas nodrošina šo izglītības posmu. Starpposma reforma sākās ar pasākumu, ko 2017. gadā sankcionēja prezidents Mišels Temers.
Pagaidu pasākums iepazīstina ar jaunajām vadlīnijām, kas cita starpā paredz vidusskolēniem mācāmā satura elastību. Teksts maina 13 tradicionālo mācību priekšmetu sadalījumu trīs gadu laikā, piešķirot lielāku nozīmi tehniskajai izglītībai un veicinot pilna laika skolu paplašināšanos.
Viss, kas tiks mācīts, ir jāiekļauj piecos veidojošajos maršrutos, kas norādīti iepriekšējā sadaļā. Skolām nebūtu jāpiedāvā visi, izņemot vismaz vienu. Reforma norāda, ka 60% no slodzes aizņem mācību satura bāzes kopējais saturs un 40% - fakultatīvais saturs.
Iepriekš skola varēja izvēlēties, vai piedāvātā svešvaloda būs angļu vai spāņu. Angļu valoda tagad ir obligāts priekšmets, sākot no pamatskolas 6. kursa. Otra vēlamā svešvaloda ir spāņu valoda, taču tās mācīšana nav obligāta.
