Sadarbība starp Google un Osakas Universitāte maina veidu, kā mēs saprotam attiecības starp mūziku un prātu.
Izmantojot "domu lasīšana AI", pētnieki spēja no jauna radīt mūziku, kas ir līdzīga tai, ko cilvēki klausījās, kad tika skenētas viņu smadzenes.
redzēt vairāk
Pret SP valdības graudu, Zviedrija padodas grāmatas efektivitātei…
VISPĀRĪGA tīrīšana: Google sniedz brīdinājumus par Gmail kontu slēgšanu
Revolucionārais pētījums paver jaunas perspektīvas tam, kā mūzika tiek apstrādāta cilvēka smadzenes. Tas varētu būt svarīgs solis ceļā uz izpratni par to, cik daudz darbību uztver mūsu smadzeņu funkcijas. Saprotiet labāk zemāk!
Pētījumi rāda, ka mākslīgais intelekts (AI) spēj radīt mūziku, pamatojoties uz smadzeņu modeļiem, paverot iespēju saprast, kā mūzika ietekmē prātu un emocijas.
Rezultāti liecina, ka smadzeņu darbību var pārvērst muzikālās īpašībās, piemēram, žanrā, ritmā, noskaņojumā un instrumentācijā.
Līdz šim smadzeņu darbības skaņu rekonstrukcija galvenokārt ir pētīta saistībā ar vienkāršām skaņām, piemēram, cilvēku runu un dzīvnieku trokšņiem.
Tomēr šāds novatorisks Google un Osakas universitātes pētījums ir paplašinājis šīs robežas, iedziļinoties sarežģītajā pasaulē. mūzika.
(Attēls: Shutterstock/Reproduction)
AI mūzikas radīšanas procesā, ko sauc par Brain2Music, tiek izmantoti smadzeņu attēli, kas iegūti ar funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (fMRI).
No šiem datiem AI veido savienojumus starp smadzeņu modeļiem un mūzikas elementiem, piemēram, žanru un noskaņojumu.
Šāda personalizēta pieeja ļauj tehnoloģijai radīt mūzikas klipus, kas līdzinās mūzikas fragmentiem, ko dalībnieki dzirdējuši skenēšanas laikā.
Lai gan AI ir guvis ievērojamus panākumus oriģināliem līdzīgas mūzikas radīšanā, pētnieki norāda, ka process nav ideāls.
Atjaunotās mūzikas un oriģinālās mūzikas atbilstība bija aptuveni 60%, kas liecina, ka AI noteiktus dziesmu aspektus uztver precīzāk nekā citus.
Tomēr šis revolucionārais atklājums norāda uz ievērojamu potenciālu turpmākai izpētei un attīstībai šajā jomā. Pētījums atklāja arī konkrētus smadzeņu reģionus, kas iesaistīti mūzikas apstrādē.
Primārais dzirdes garozs, kurā tiek interpretētas skaņas, tiek aktivizēts, klausoties mūziku, savukārt lomu spēlē sānu prefrontālā garoza, kas saistīta ar nozīmēm un interpretāciju svarīgs.
Turklāt pētījums rada aizraujošu iespēju rekonstruēt dziesmas, kuras cilvēki iedomājas savā prātā, pārsniedzot fizisko dzirdi.
Tādējādi zinātnieki atklāj mūzikas un prāta dziļās saiknes noslēpumus, paverot durvis visaptverošākai izpratnei par to, kā mūzika veido cilvēka pieredzi.
Pētījumam varētu būt arī praktiska ietekme uz personalizētu mūzikas terapiju izstrādi un intuitīvāku mijiedarbību starp cilvēkiem un tehnoloģijām.
